100 punkti spēlē, 11 čempiona gredzeni: neparasti NBA rekordi, kurus būs grūti pārspēt

Statistika ir ārkārtīgi daudzveidīga, un īpaši mūsdienās katra spēlētāja darbība ir gluži kā zem mikroskopa. Ievērības cienīgu sasniegumu basketbola mekas laukumos ir daudz, taču apkopojām, mūsuprāt, nozīmīgākos un atsevišķos gadījumos arī dīvainākos NBA rekordus.

Čemberlena maģiskais "simtnieks"

Vilts Čemberlens ir NBA leģenda, ko var uzskatīt par vienu no pirmajām līgas superzvaigznēm. Viņš izcēlies ar atklāsmēm par saviem piedzīvojumiem privātajā dzīvē, taču laukumā viņš bija "punktu gūšanas mašīna". Čemberlens ir pirmais basketbolists, kurš savas karjeras laikā pārsniedzis 30 000 gūto punktu robežu. Viņš ir arī līderis karjeras laikā izcīnīto atlēkušo bumbu ziņā (23 924).

1961./62. gada sezonā Čemberlens vidēji spēlē guva 50,4 punktus, kas, skatoties no mūsdienu perspektīvas, šķiet kaut kas ārpus šīs planētas. Sezonas vidēji gūto punktu ziņā viņam pieder pirmās četras ailītes rekordu grāmatā, un kā nākamais seko Maikls Džordans ar vidēji 37 punktiem spēlē 1986./87. gada sezonā.

Taču rekords, ar kuru Čemberlens pazīstams vislabāk, ir 100 gūti punkti vienā spēlē. Pārstāvot Filadelfijas "Warriors", viņš šo maģisko skaitli sasniedza 1962. gada 2. marta duelī pret Ņujorkas "Knicks" (169:147). Tas nebūtu iespējams bez komandas biedru palīdzības, kuri, saprotot, ka ir iespēja paveikt ko īpašu, spēlēja uz viņu. Arī pūlis bija vienisprātis un sauca: "Dodiet bumbu Viltam!" Pats mača varonis pēcāk arī uzsvēra komandas biedru faktoru: "Viņi vēlējās to tikpat ļoti kā es."

Citi gan mēdz norādīt, ka Čemberlena dominance skaidrojama ar tā laika basketbola tendencēm – trīspunktu metienu līnija vēl nebija ieviesta un spēles stils bija daudz parocīgāks šāda tipa basketbolistiem, turklāt viņš bija fiziski daudz pārāks par lielāko daļu savu konkurentu.

Mūsdienās vistuvāk simtniekam vienā mačā bijis Kobe Braients, kurš Losandželosas "Lakers" rindās 2006. gada 22. janvārī pret Toronto "Raptors" guva 81 punktu. Ņemot vērā, cik ļoti spēle ir attīstījusies kopš 1960. gadiem, "Melnā Mambas" iespētais ir apbrīnas vērts.

11 čempiona gredzeni

Spēlētāju sasniegumus var vērtēt gan pēc individuālajiem, gan komandas rādītājiem. Ir basketbolisti, kuri individuāli aizvadījuši lieliskas karjeras (piemēram, Čārlzs Bārklijs), taču viņiem trūkst paša galvenā – NBA čempiontitula. Basketbolistu un apskatnieku vidū pastāv viedoklis, ka tieši tituli ir galvenā mēraukla, kas apliecina konkrētā spēlētāja statusu.

Šajā ziņā teju neaizsniedzams šķiet Bila Rasela rekords – 13 sezonu laikā no 1957. līdz 1969. gadam viņš kopā ar Bostonas "Celtics" izcīnīja 11 čempiontitulus. Varbūt punktu gūšanas ziņā viņš atpaliek no Čemberlena, taču tieši Rasels publikas acīs tika uzskatīts kā uzvarētājs. Karjeras laikā viņš piecreiz atzīts par NBA fināla vērtīgāko spēlētāju un Rasela vārdā arī ir nosaukta finālsērijas MVP balva.

NBA jauno laiku vēsturē visvairāk titulus – septiņus – ar sevis pārstāvētajām komandām ir ieguvis Roberts Orijs.

Ja saskaita titulus, kas iegūti ne tikai kā spēlētājam, tad absolūtais rekordists ir Reds Auerbahs, kurš "Celtics" pildot komandas trenera, ģenerālmenedžera un prezidenta pienākumus 29 gadu laikā ticis pie 16 čempiona gredzeniem. Savukārt Fils Džeksons izcīnījis divus titulus kā spēlētājs un 11 kā galvenais treneris.

Visvairāk sezonas MVP balvu

Karīms Abduls-Džabars var lepoties ar spožu karjeru, kļūstot par NBA čempionu sešas reizes un dominējot vairākos citos statistikas rādītājos. Pagaidām nevienam vēl nav izdevies pārspēt viņa rezultātu iegūto sezonas vērtīgākā spēlētāja balvu ziņā. Šo titulu viņš ieguvis sešas reizes – trīs reizes ar Milvoki "Bucks" un trīs ar Losandželosas "Lakers".

Maiklam Džordanam un Bilam Raselam ir pieci šādi tituli, bet Viltam Čemberlenam un Lebronam Džeimsam – pa četriem.

Visvairāk nospēlētās minūtes sezonā

1961./62. gada sezona Viltam Čemberlenam izdevās patiešām fenomenāla. Bez jau iepriekš pieminētajiem rezultativitātes rekordiem, viņš iegājis vēsturē ar visvairāk pavadītajām minūtēm laukumā. NBA spēles ilgst 48 minūtes (12 vienā ceturtdaļā), taču ja pēc pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek aizvadīts viens vai vairāki papildlaiki (katrs – piecu minūšu garumā) tik ilgi, kamēr tiek noskaidrots uzvarētājs.

Aplūkojot tā gada Čemberlena statistiku aizvadītajās 80 spēlēs, varētu domāt, ka viņš vispār nav nogājis no laukuma, nospēlējot 3882 minūtes jeb vidēji 48,52 minūtes mačā. Arī šajā statistikas rādītājā viņa dominance ir neapšaubāma – atsaucoties uz "Basketball Reference" datiem, pirmās septiņas vietas sezonas griezumā nospēlēto minūšu ziņā ieņem tieši viņš.

Rezultatīvākā spēle NBA vēsturē

1983. gada 13. decembra mačs starp Detroitas "Pistons" un Denveras "Nuggets" izvērsās par īstu punktu gūšanas festivālu. Spēle noslēdzās trešajā pagarinājumā ar rezultātu 186:184, abām komandām kopā iemetot 370 punktus. Šajā mačā četri spēlētāji sasniedza 40 gūto punktu atzīmi. Starp viņiem denverietis Kiki Vandeveje atzīmējās ar 51 punktu.

Nevar izslēgt, ka pie pateicīga spēles scenārija šis rekords kādreiz varētu tikt labots. Otro vietu rezultatīvāko maču ziņā ieņem 2023. gada 24. februārī notikušais duelis starp Losandželosas "Clippers" un Sakramento "Kings" (176:175).

Piespēļu karalis Stoktons

Nezinātājiem no pirmā acu uzmetiena viņš varētu šķist kā pilnīgs pretstats sportista-mačo tēlam un drīzāk atgādināt kaimiņu no blakus mājas, taču neviens vien NBA spēlētājs ir apliecinājis, ka Džons Stoktons ir basketbolists ar pamatīgu "krampi" un spēju izvest no pacietības pretiniekus.

Pavadot visu karjeru Jūtas "Jazz" rindās, viņš kopā ar savu uzticamo pārinieku, "pastnieku" Karlu Melonu kļuvuši par veselas ēras simboliem. Lai arī abu pārstāvētajam klubam ceļā uz NBA čempiontitulu kāju priekšā aizlika Maikls Džordans un Čikāgas "Bulls", Stoktons ir iegājis līgas vēsturē kā labākais piespēlētājs.

Viņš ir vienīgais basketbolists NBA vēsturē, kurš pārsniedzis 15 000 rezultatīvo piespēļu robežu (kopumā – 15 806). Tuvākais sekotājs šajā ziņā ir Džeisons Kids ar 12 091 piespēli, bet trešais šajā rādītājā ir Kriss Pols (vairāk nekā 11 500 piespēļu), kurš vēl turpina karjeru un viņam ir iespēja panākt Kidu, bet Stoktonas rekords, visticamāk, paliks nepārspēts.

Īpaši izceļama ir 1990./91. gada sezona, kad Stoktons 1164 reizes rezultatīvi asistēja saviem komandas biedriem. Līdz tam rekords piederēja Aizejam Tomasam – 1123 piespēles. NBA modernajā ērā kopš tūkstošgades mijas šāda statistika šķiet neiespējama – arī 900 piespēļu robežu sezonā pārsnieguši tikai divi spēlētāji – Kriss Pols (925) un Džeimss Hārdens (907).

Visvairāk uzvaru regulārajā čempionātā

Goldensteitas "Warriors" ir uzskatāma par mūsdienu basketbola dinastiju, kas dominējusi NBA ilgāku laiku. Pēc čempiontitula izcīnīšanas 2015. gadā, nākamajā sezonā komanda uzstādīja jaunu rekordu, regulārajā čempionātā uzvarēto spēļu ziņā. NBA sezonā komandām jāaizvada 82 spēles, kas ir milzīga slodze un pastāv arī savainojumu risks. Tāpēc "kareivju" bilance bija patiešām iespaidīga: 73 uzvaras un tikai deviņi zaudējumi, pārspējot Maikla Džordana ēras Čikāgas "Bulls" sasniegumu 1995/96. gada sezonā (72 uzvaras).

Protams, uzvara regulārajā čempionātā vēl negarantē NBA čempionu gredzenu, par ko togad pārliecinājās arī "Warriors", finālā piekāpjoties Lebronam Džeimsam un Klīvlendas "Cavaliers". Taču nākamajos divos gados Goldensteita izcīnīja tikpat titulu.

Garākā uzvaru sērija

Vēl viens komandas rekords, ko būs ļoti grūti atkārtot, ir Losandželosas "Lakers" uzvaru sērija. 1971./72 gada sezonā Eņģeļu pilsētas klubs, kura līderi bija Vilts Čemberlens un Džerijs Vests, uzvarēja 33 spēlēs pēc kārtas. Tajā sezonā "Lakers" kļuva arī par NBA čempioniem.

Otra garākā nezaudēto spēļu sērija pieder Goldensteitas "Warriors" jau minētajā 2015./16. gada rekordsezonā – 28 spēles pēc kārtas. Komandas galvenais treneris Stīvs Kers izteicies, ka spēlētāji tik ļoti centās noturēt uzvaru sēriju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc klubs finālsērijā piedzīvoja zaudējumu.

Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā mačā

Pēc NBA paplašināšanās 1989. gadā līgai pievienojās klubs no saulainā Floridas štata – Orlando "Magic". Pirmie gadi basketbola augstākajā sabiedrībā komandai sportisko sasniegumu ziņā aizritēja visai drūmās krāsās. Līdz brīdim, kad klubs tika pie iespējas draftā izvēlēties supertalantu Šakilu O’Nīlu.

Taču nelielu cerību stariņu komandas faniem iedvesa saspēles vadītājs Skots Skailzs. Viņa zvaigžņu stunda sita 1990. gada 30. decembrī, kad graujošā uzvarā pār Denveras "Nuggets" (155:116) savu līdzjutēju priekšā viņš atdeva 30 rezultatīvas piespēles, pārspējot Kevina Portera 1978. gadā iespēto (29). "Man varbūt pieder rekords, taču esmu pateicību parādā saviem komandas biedriem, kuri šovakar realizēja daudzus metienus," pēc iespaidīgās spēles pieticīgi atzina Skailzs, kurš sezonas beigās saņēma līgas apbalvojumu kā visvairāk progresējušais spēlētājs.

Zīmīgi, ka nepilnas trīs nedēļas vēlāk Skailza panākumu gandrīz atkārtoja Džons Stoktons ar 28 piespēlēm. Kopš tā laika vistuvāk šim rekordam ir bijis Ražons Rondo, kurš 2017. gadā izcēlās ar 25 rezultatīvām piespēlēm.

Džordana fenomens

NBA nebūtu iedomājama bez Maikla Džordana, kurš tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko basketbolistu. Viņa kontā ir seši čempiona gredzeni un tikpat finālsērijas vērtīgākā spēlētāja tituli. Tāpat viņš piecas reizes atzīts par līgas MVP. Domājams, ka šis saraksts vēl papildinātos, ja vien Čikāgas "Bulls" zvaigzne savu spēku pilnbriedā nenolemtu uz laiku pamest basketbolu un pievērsties beisbolam. Savas karjeras laikā viņš vidēji spēlē guvis 30,1 punktu un ir līderis šajā kategorijā.

Džordanam pieder vēl daudzi citi rekordi, bet viens no ievērojamākajiem ir visvairāk gūtie punkti (63) izslēgšanas turnīra spēlē, kad likmes ir visaugstākās. To viņš izdarīja 1986. gada 20. aprīlī pret Bostonas "Celtics", turklāt viņu mājās. Lai arī šajā spēlē un sērijā "Bulls" nācās atzīt bostoniešu pārākumu, basketbola apskatnieki uzskata, ka šis ir tas brīdis, kad Džordans no zvaigznes kļuva par superzvaigzni.

Karalis Džeimss turpina savu atrāvienu

Lebrons Džeimss kopš pusaudža vecuma ticis uzskatīts par Maikla Džordana pēcteci. Neaizvadot nevienu NBA spēli, viņš jau bija nonācis uz žurnāla "Sports Illustrated" vāka ar virsrakstu "Izredzētais". Un Karalis Džeimss joprojām turpina apliecināt savas kvalitātes. 2023. gada 7. janvārī viņš kļuva par visu laiku rezultatīvāko NBA basketbolistu, pārspējot leģendārā Karīma Abdula Džabara rekordu (38 387 punkti) un ar katru aizvadīto spēli viņš tikai nostiprina savu atrāvienu.

Džeimsa spēja visu šo gadu garumā būt par līderi savienojumā ar viņa pārstāvēto komandu panākumiem ir patiešām iespaidīga. Īpaši tas izpaudies izslēgšanas spēlēs, kur viņš nereti ir bijis galvenais savu komandu vilcējspēks. Līdz šim brīdim Džeimss "play-off" mačos ir guvis vairāk nekā 8000 punktu un ir pamatoti uzskatīt, ka punktu krājums vēl tiks papildināts.

Salīdzinājumam – kā nākamie šajā rādītājā ir Maikls Džordans (5987), kā arī pašlaik vēl karjeras aizvadošie Kevins Durants (vairāk nekā 4800 punktu) un Stefans Karijs (vairāk nekā 3900) punktu. Tomēr šie spēlētāji šobrīd ir 35 gadus veci un ir jānotiek patiešām kaut kam īpašam, lai viņi noķertu Karali Džeimsu.

Visvairāk bloķēto metienu

"Doma nav bloķēt katru metienu. Doma ir likt pretiniekam noticēt, ka tu varētu nobloķēt katru metienu." Šis citāts pieder Bilam Raselam, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem šajā spēles komponentā. Tomēr ne viņa, ne Vilta Čemberlena vārdu starp statistikas līderiem neatrast vienkārša iemesla dēļ – līdz 1973./74. gada sezonai NBA oficiāli nefiksēja bloķēto metienu datus. Tobrīd Rasels un Čemberlens jau bija beiguši karjeras.

Lai arī šis rādītājs līdz galam neatspoguļo reālo situāciju, tomēr fakts paliek fakts – NBA rekords bloķēto metienu pieder ilggadējam Hjūstonas "Rockets" centram Hakīmam Oladžuvonam (3830). Viņam seko Dikembe Mutombo (3289) un Karīms Abduls Džabars (3189), kurš karjeru sāka 1969./70. gada sezonā un pavisam noteikti būtu augstāk, ja vien šāda statistika tiktu dokumentēta.

Visvairāk aizvadīto spēļu NBA

Spēlēt starp labākajiem vairāk nekā 20 sezonas – tur ir nepieciešama gan meistarība, gan arī veiksme, lai izvairītos no savainojumiem. Roberts Perišs, kurš savas karjeras labākos gadus aizvadīja Bostonas "Celtics" vienībā, ar 1611 spēlēm ir vispieredzējušākais NBA basketbolists un viņa komandas biedri vienmēr ir uzteikuši viņa augsto darba ētiku.

Otrais šajā sarakstā ir Karīms Abduls Džabars (1560), bet trešo vietu nospēlēto maču ziņā ieņem salīdzinoši nesen karjeru beigušais Vinss Kārters (1541). Iespējams, ka šo rekordu varētu sasniegt Lebrons Džeimss, kurš aizvadījis vairāk nekā 1400 mačus un joprojām demonstrē augsta līmeņa basketbolu, taču viss atkarīgs no viņa lēmuma par karjeras ilgumu un, protams, arī veselības.

Gandrīz 100% soda metienu precizitāte

Spāņu saspēles vadītājs Hosē Kalderons varbūt nav bijis līgas zvaigzne, taču ir aizvadījis solīdu NBA karjeru. Tomēr vienā sezonā (2008./09) viņš pamanījās atzīmēties ar tādu statistikas rādītāju, ko varētu apskaust pat lielākie basketbola spīdekļi.

Proti, visas sezonas laikā viņš realizēja 98,1% soda metienu. No kopumā izmestajiem 154 "sodiņiem" viņš netrāpīja tikai trīs. Lai pārspētu šo rekordu, vajadzēs pamatīgu noturību.

"Quadruple double" elitārais klubiņš

Tas, ka kāds gūst "double double" vai "triple double" nav nekas neierasts. Taču tā saucamo "quadruple double" jeb 10 punktus kādā no pieciem svarīgākajiem statistikas rādītājiem (punkti, atlēkušās bumbas, piespēles, pārķertas bumbas un bloki) NBA vēsturē ir izdevies gūt tikai četriem spēlētājiem.

Pirmais, kurš atzīmējās ar šādu statistiku, bija Čikāgas "Bulls" basketbolists Neits Tramonds 1974. gadā, un zīmīgi, ka tā bija debija šajā komandā. 1986. gadā "quadruple double" atkārtoja "Spurs" basketbolists Alvins Robertsons, 1990. gadā to vēlreiz paveica Hakīms Oladžuvons no Hjūstonas "Rockets", bet pagaidām pēdējais, kam izdevies iekļūt šajā elitārajā statistikas klubiņā, ir Sanantonio līderis Deivids Robinsons, kurš tur pierakstījās 1994. gadā.

Lielākā sagrāve līgas vēsturē

Rekords, kas uzstādīts pavisam nesen. 2021. gada 2. decembrī Memfisas "Grizzlies" savā laukumā ar 73 punktu pārsvaru sagrāva Oklahomasitijas "Thunder" basketbolistus. Spēle noslēdzās ar rezultātu 152:79. "Thunder" komanda tobrīd atradās sastāva pārbūves procesā, pārsvarā paļaujoties uz gados jauniem basketbolistiem.

Iepriekš lielākā sagrāve (68 punktu pārsvars) tika fiksēta 1991./92. gada sezonā, kad Klīvlendas "Cavaliers" ar 148:80 neatstāja nekādas cerības Maiami "Heat" vienībai.

"Dzelzs vīra" rekords

Komandu sportā ar terminu "dzelzs vīrs" apzīmē spēlētājus, kuri, neraugoties uz lielo fizisko slodzi un arī traumu iespējamību, aizvadījuši daudzas spēles pēc kārtas. NBA šo titulu nopelnījis Eisī Grīns, kurš, sākot ar 1986. gada 19. novembri līdz pat savas karjeras pēdējai spēlei 2001. gadā, neizlaida nevienu regulārā čempionāta maču. Kopumā viņš aizvadīja 1192 spēles pēc kārtas un šajā laikā izcīnīja trīs čempiontitulus. Turklāt visas savas 16 gadu ilgās karjeras laikā viņš izlaida tikai trīs mačus. Tuvākais sekotājs ar 906 neizlaistām spēlēm ir Rendijs Smits, kurš to iespēja no 1972. līdz 1982. gadam.

NBA karjera, kas ilga 3,9 sekundes

Dzirdot uzvārdu Karijs, basketbola kontekstā pirmā asociācija ir Goldensteitas "Warriors" ilggadējais līderis un viens no labākajiem metienu izpildītājiem NBA vēsturē – Stefans Karijs. Arī viņa tēvs Dels Karijs aizvadījis solīdu karjeru basketbola mekā, un Stefana brālis Sets līgā nospēlējis vairākas sezonas.

Taču ir kāds cits šī uzvārda līdzinieks, kurš rekordu grāmatās nonācis pretēju iemeslu dēļ, un tas ir Džeimsons Karijs. Viņš aizvadījis īsāko karjeru NBA vēsturē spēles laika ziņā. Tas notika 2009./2010. gada sezonā, kad viņu no fārmkluba D-Līgā (tagad zināma kā G-līga) izsauca Losandželosas "Clippers". 24. janvāra spēlē pret Bostonas "Celtics" viņš laukumā tika vien uz 3,9 sekundēm un pēc tam viņam tā arī neizdevās atgriezties pasaules spēcīgākajā basketbola līgā.

Visvairāk tehnisko piezīmju sezonā

Rašīds Voless ir aizvadījis ilgu NBA karjeru, taču ir iemantojis arī pretrunīgu reputāciju. Viņš vairākus gadus bija viens no Portlendas "Trail Blazers" līderiem un spēlē zināmu lomu tajā, ka viņa komanda kādu laiku tika dēvēta par "Jail Blazers", jo vairāki tās spēlētāji nonāca konfliktā ar likumu.

Savukārt basketbola laukumā Voless regulāri nonāca konfliktos ar tiesnešiem. Viņš bieži ļāva vaļu savam temperamentam un nebaidījās paust domas skaļi. To, protams, ir grūti pierādīt, taču, iespējams, ka savas emocionālās dabas dēļ viņš nonācis tiesnešu "melnajā sarakstā".

Savu "kulmināciju" vismaz statistikas ziņā tas sasniedza 2000./2001. gada sezonā, kad Voless saņēma 41 tehnisko piezīmi. Ir maz ticams, ka šis rekords tiks pārspēts, jo 2005. gadā NBA un spēlētāji panāca vienošanos, ka pēc 16. tehniskās piezīmes sezonā, attiecīgais basketbolists saņem vienas spēles diskvalifikāciju. Un turpmāk pēc katras otrās tehniskās piezīmes (18, 20, 22, utt.) arī pienākas diskvalifikācija. Savukārt sasniedzot 42 tehniskās piezīmes sezonā, spēlētājs tiek diskvalificēts uz 14 spēlēm. Grūti iedomāties kādu komandu, kura ilgtermiņā spētu ar to samierināties.

Piezīmju ātruma rekords

Šis varētu būt viens no kuriozākajiem NBA rekordiem, kas prasās pēc plašāka izskaidrojuma. Ir basketbolisti, kuri dominē laukumā, taču viņiem problēmas sagādā soda metienu izpilde. To apzinās pretinieku komandu treneri, kuri liek izdarīt pārkāpumus pret šiem spēlētājiem cerībā, ka viņi kļūdīsies no soda metienu līnijas. Šāda stratēģija bijusi klātesoša līgā ilgus gadus un to pieredzējuši vairāki basketbolisti, sākot ar Viltu Čemberlenu, taču mūsdienās tā iemantojusi nosaukumu "Hack a Shaq", atsaucoties uz soda metienu "nelaimes putnu" Šakilu O’Nīlu.

1997. gada 29. decembrī Čikāgas "Bulls" savā laukumā uzņēma Dalasas "Mavericks". Dalasiešu treneris Dons Nelsons, kurš basketbola aprindās iesaukts par "trako zinātnieku" nolēma īstenot šo eksperimentu pret vienu no čikāgiešu aizsardzības līderiem Denisu Rodmenu, kurš bija bēdīgi slavens ar savu soda metienu (ne)precizitāti. Viņš sūtīja laukumā savas komandas rezervistu Babu Velsu ar konkrētu misiju – pārkāpt noteikumus pret Rodmenu.

Drīz vien visiem bija acīmredzams, uz ko tēmē "Mavericks" galvenais treneris, un tas pamatīgi uzjautrināja gan mača dalībniekus, gan komentētājus. Ar smaidu sejā Velss savu uzdevumu veica nevainojami – saskaitot laukumā pavadīto laiku, viņam, lai savāktu sešas personiskās piezīmes, bija nepieciešamas tikai trīs minūtes. Par nelaimi Dalasas trenerim, Rodmens tovakar bija neierasti precīzs un trāpīja deviņus no 12 "sodiņiem", bet "Bulls" svinēja uzvaru ar 111:105.