Atklāta rekonstruētā Leļļu teātra ēka; ir ieceres par muzeju un darbnīcu leļļu izgatavošanai

Teātris jau pirmaja vakarā sagaidīs savus skatītājus vēsturiskajā mājvietā, kur mūsdienīgās, energoefektīvās un funkcionālās telpās tiks uzvesta jauniestudētā izrāde "Riekstkodis un Žurku ķēniņš" režisora Rūdolfa Gediņa vadībā.

Agneses Logina

Kultūras ministre

"Šis teātris izceļas ar daudzveidīgu piedāvājumu, kas ir saistošs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ieguldījums Leļļu teātrī ir burtiski ieguldījums Latvijas kultūras nākotnē, jo šeit savus pirmos kultūras iespaidus turpinās gūt arī nākamās paaudzes. Vienlaikus Leļļu teātra mākslinieku darbs ir īpaši izaicinošs, jo viņu rokās ir iespēja radīt paliekošu interesi un saikni ar kultūru, tādējādi nodrošinot Latvijai jaunas skatītāju un mākslinieku paaudzes. Priecājos, ka teātris var atgriezties savā mājvietā, lai turpinātu šo nozīmīgo darbu tam pielāgotās telpās!"

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova informēja, ka ēkas jaunie risinājumi ne tikai uzlabo ēkas energoefektivitāti un funkcionalitāti, bet palīdzēs veidot jaunas izrādes aizvien plašākām auditorijām.

Atjaunotajā ēkā palielināts komforts, bet arī efektīvi samazināts izmantotās siltumenerģijas daudzums, informē VNĪ. Jaunie risinājumi un inovācijas ēkā nodrošinās iespējas radīt jaunas izrādes. Papildus tam ir pievērsta uzmanība piekļūstamībai, iekļaujot pacēlāju personām ar kustību traucējumiem un citus drošības pasākumus, piemēram, pirkstu aizsargus durvīs.

Turpmākās teātra attīstības ieceres

"Šobrīd mēs esam ieguvuši cilvēciskus apstākļus turpmākajam darbam un Leļļu teātris kļuvis pieejamāks arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, par ko ir liels prieks. Esam gatavi sagaidīt savus skatītājus un esam sagatavojuši plašu programmu ar izrādēm, no kurām atziņas, iedvesmu un prieku varēs gūt gan mazie skatītāji, gan pieaugušie.  Nākotnē apzināmies, ka šīs telpas ir ierobežotas mūsu attīstībai. Mums ir sapnis par Leļļu muzeju un telpām, kurās interesenti varētu apgūt un iepazīties ar mūsu darbu daudz tuvāk," norāda  Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe.

Viņš arī pauda, ka teātra mērķis ir kļūt atvērtākiem sabiedrībai un to var panākt ar izglītības telpu dažādu kursu norisei, muzeju un darbnīcu, kurā interesenti varētu izgatavot savas lellītes. Turklāt teātrim ir vēlme radīt dažādas kopprodukcijas, bet lai to nodrošinātu būtu nepieciešamas telpas, kurās izmitināt māksliniekus, kuri piedalās kopdarbu realizēšanā.

Rekonstrukcija izvelkas

Sākotnējais plāns, kas paredzēja energoefektivitātes uzlabojumus, pārtapa par plašāku ēkas pārbūves un rekonstrukcijas projektu, kad jumta nomaiņas procesā atklājās avārijas stāvoklī esošās daļas nesošajās konstrukcijās. Lai veiktu nepieciešamos darbus, sākotnējais nodošanas termiņš Leļļu teātra ēkai 2022. gada novembrī  tika pagarināts par gandrīz gadu. Leļļu teātra ēka ekspluatācijā tika nodota 2023. gada 9. novembrī.

Māris Stakens

SIA "Pro Dev" valdes priekšsēdētājs

"Darbu Leļļu teātra rekonstrukcijas projektā sākām 2021. gada beigās un esam divu gadu laikā projektu pabeiguši, tomēr ir sajūta, ka notikumu ziņā pagājuši 10 gadi. Esam piedzīvojuši gan pandēmiju, gan kara sākšanos Ukrainā. Šīs un citas pārmaiņas ir ieviesušas korekcijas praktiski katrā nozarē. Lepojos ar SIA "Pro Dev" komandu par darbu šajā projektā un izsaku īpašu pateicību strādniekiem no Ukrainas, kuri, neskatoties uz visiem notikumiem ir saglabājuši pietiekami vēsu prātu, lai izdarītu savu darbu."

Latvijas Leļļu teātra ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18 ir kultūras un vēsturisks piemineklis, kas iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. Latvijas Leļļu teātra ēka tika uzcelta 1911. gadā un ir bijusi daļa no Rīgas pilsētas dzīves. Rekonstrukcijas procesa laikā notika vairākas būtiskas pārmaiņas un uzlabojumi. Šīs izmaiņas ietvēra ārsienu, cokola, bēniņu un jumta siltināšanu, jaunu logu un ārdurvju uzstādīšanu, esošā siltummezgla modernizāciju, apkures sistēmas pārbūvi un modernizāciju, kā arī esošās ventilācijas sistēmas rekonstrukciju. Turklāt tika veikta mazās zāles pārbūve, tostarp griestu paaugstināšana, un ēkas un izrāžu zāļu pielāgošana skatītājiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šīs izmaiņas kopumā nodrošina uzlabotu ēkas efektivitāti un atbilstību moderniem standartiem.

Projekta būvdarbu izmaksas sasniedza 4,13 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN); Kultūras ministrija piesaistīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu, no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa – "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās".