Latvijā jau tek kļavu sula: speciālistu padomi raitākai tecināšanai

Inita video, kurā iemūžinājusi, kā tek kļavu sulas, iesūtīja otrdien, 6. februārī. Arī "Ragārēs" atkušņa dienās sula tecējusi labi, bet ceturtdien, 8. februārī, ir iestājusies pauze, pastāstīja Jānis Vaivars. Pavisam šogad izdevās sulu tecināt aptuveni sešas dienas.

"Nākamnedēļ varētu būt nākamais piegājiens. Sākoties atkusnim pēc sala, ir labākais laiks, taču, vēlams, lai tas ir uzreiz pēc Jaunā gada," dod padomu "Ragāres" saimnieks. Ja sulu sāk iegūt agrāk, tā ir saldāka, bet mazākā apjomā. Sākot tecināt vēlāk – sulas ir vairāk, bet tā ir ūdeņaināka. Ātrākais brīdis, kad "Ragāres" tecinājušas sulu, bijis ap Ziemassvētkiem.

Mīnusos sula netek 

Galvenais noteikums, lai sulu ieguve būtu auglīga – gaisa temperatūrai naktīs jāsaglabājas negatīvai, bet dienā jābūt plusiem, norāda Vaivars. Saglabājoties salam visu diennakti, kā otrdien, 7. februārī, trešdien, 8. februārī, sulas kļavai pārstāj tecēt.

Urbums kļavai nedrīkst pārsniegt centimetru platumā, tam jābūt dažu centimetru dziļumā. Šāds urbums nav īpaši jāaizved, tas ar laiku aizaug pats.  "Urbums, kas vecāks par mēnesi, nedod dzidru sulu. Galvenais neveikt "smago urbumu", tam jābūt maziņam, tad tas aizaugs, un koks ražos gadu desmitiem, ja ne simtiem," norāda Vaivars.

Kļavu sulu ieguve ražīgāka esot garākos pavasaros, kad ilgāk pieturas negatīva gaisa temperatūra. Šobrīd Vaivars vērtē, ka koku sulu ieguvei šis pavasaris rādās daudzsološs.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir ļauts bez maksas iegūt sulas, veicot vienu urbumu kokā – bērzā vai kļavā – valsts mežos. Taču sulu tecināšana aizliegta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – tās atzīmētas ar informatīvo zīmi "Ozollapa", portāls "tv3.lv" noskaidroja AS "Latvijas valsts meži".

Kokā drīkst urbt ne augstāk par 50 centimetriem no zemes, bet koka diametram urbšanas vietā jābūt lielākam par 40 centimetriem. Urbja resnums nedrīkst pārsniegt 6 līdz 8 milometrus. Savukārt urbuma dziļums – ne lielāks par 5 centimetriem.

Tapas nav nepieciešamas

Koka mizu aizliegts notēst līdz kambijam. "Arī pēc ieurbšanas vajadzētu izturēties atbildīgi, proti, regulāri jāapseko ieurbtais koks, lai izvairītos no situācijas, ka sula līst pāri trauka malām," aicina uzņēmuma "Latvijas valsts meži" Medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks.

Ne tikai kļavas, bet arī bērza šaurs un sekls urbums nav jāaiztaisa ar tapām, jo tas pats aizaudzē savas brūces. Savukārt tapa ir svešķermenis auga audos. Tapu lieto lieliem caurumiem, lai kokā neiekļūtu sēņu sporas un infekcijas.

Nākamajā gadā urbšanai ieteicams izvēlēties to pašu koku, aicina LVM.

"Ja ir vēlme veidot vairākus urbumus, jāvēršas attiecīgajā LVM reģionā, kur plānots sulas iegūt. Jāņem vērā, tas ir maksas pakalpojums. Pēc pirkuma līguma slēgšanas, meža iecirkņa darbinieki ierādīs vietu, kur to drīkst veikt," pauž Ščepaniks.

Valsts mežu teritorijas var atpazīt pēc AS "Latvijas valsts meži" izvietotajām dzeltenajām zīmēm īpašuma malās, bet teritorijas robeža atzīmēta ar dzeltenām zīmēm. Arī ar mobilās lietotnes "LVM GEO Mobile" palīdzību iespējams ērti un ātri noskaidrot savu atrašanās vietu un redzēt valsts mežu robežas.