Uz saturu

"Putins ir skaidri licis noprast savus nodomus." ASV ģenerālis uzsver, ka Baltijas valstīm Krievijas draudi ir jāuztver ļoti nopietni

Baltijas valstīm Krievijas draudi ir jāizvērtē ļoti nopietni – tā intervijā Lietuvas televīzijas kanālam TV3 uzsvēris bijušais ASV speciālo operāciju komandieris Eiropā, ģenerālmajors Maikls Repass.

2024. gada 12. februārī 10:31

Viņš norāda, ka pret Krievijas draudiem ir jāattiecas ar pilnu nopietnību: "Krievija ir ļoti skaidri paudusi savu nostāju Baltijas valstu jautājumā un neuzskata tās par neatkarīgām. Vladimirs Putins ir skaidri licis noprast savus nodomus – kādreiz atgriezt Baltijas valstis Krievijas sastāvā. Tāpēc tas ir jāuztver nopietni."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

ASV ģenerālis norāda, ka valdības pienākums ir sagatavot cilvēkus, jo iespējamo agresorvalsts uzbrukuma laiku var tikai minēt. Viņš gan piebilst, ka Krievijai būtu jādara daudz vairāk nekā šobrīd, lai uzbruktu NATO valstij: "Šādi var pret sevi pavērst 37 valstu karaspēku. Viņiem būs jāsagatavo, jāapbruņo un jāpārvieto spēki šim nolūkam." Viņš gan vērš uzmanību uz to, ka Krievijai ir arī hibrīdmilitārie spēki.

Komentējot NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga solījumu aizsargāt katru centimetru no alianses valstu teritorijas, Repass atgādina 4. un 5. pantu – uzbrukums vienai dalībvalstij ir kā uzbrukums visām.

"Kad 2001. gada 11. septembrī tika uzbrukts ASV, NATO valstis atbildēja. Ieskaitot Lietuvu. NATO vēsturē nav bijis brīža, kad alianse nebūtu reaģējusi uz uzbrukumu. Nav svarīgi, kurš rīkojas šajā gadījumā, bet ir svarīgi, lai šī atbilde būtu vienota," uzsver Repass.

Viņš norāda, ka NATO reakcija būtu ātra, asa un postoša agresoram: "Gadu gaitā esmu redzējis NATO apvienoto gaisa, jūras un sauszemes spēku satriecošo un pārsteidzošo efektu. Krievijai tiktu dots ļoti spēcīgs trieciens."

Par NATO armijas spējām informēts ir arī diktators Putins. Uz jautājumu, vai NATO iesaistītos arī hibrīduzbrukumu laikā, piemēram, no līdzīga grupējuma kā "Vagner", uzbrukuma no Baltkrievijas teritorijas, kiberuzbrukumu gadījumā vai atsevišķu teritoriju okupācijas gadījumā, Repass atbild: "NATO noteikumi šādus uzbrukumus neklasificē. Vienīgā atšķirība būtu prettrieciena spēks."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā piemērus agresorvalsts agresijas mērķiem viņš min Igaunijas ziemeļaustrumu reģionu un Narvas pilsētu, kur dominē krievi un izmanto to separātistu mērķu izplatīšanai. Tāpat kā vienu no Krievijas mērķiem viņš min Suvalku koridora atdalīšanu.

"Šis nav hibrīduzbrukums – ne politisks, ne militārs, ne citāds. Tā ir krievu retorika, lai gan ir tādi, kas saka, ka no kara ir jāizvairās. Bet pierādījumi runā paši par sevi. Taču uzbrukums ir uzbrukums, un, lai NATO reaģētu, nav svarīgs tā mērogs," rezumē ASV ģenerālis.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm