Ko nozīmē NBS izplatītais vēstījums sabiedrības mierināšanai?
Satraukumu par iespējamu drošības situācijas saasināšanos radījusi aizsardzības ministrs Andra Sprūda (P) otrdien publiskotā ziņa, ka viņš izdevis pavēli nekavējoties militāri stiprināt austrumu robežu. Bet Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izplatīja vēstījumu sabiedrībai, kurā uzvērts, ka drošības situācija Latvijā ir tik pat stabila, kā jebkurā citā NATO valstī, kas nerobežojas ar Krieviju.
Komentējot pretrunīgos paziņojumus, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizsardzības resoru aicina izteikties uzmanīgāk un precīzāk.
Pēc tam, kad valdība otrdien pieņēma austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, aizsardzības ministrs sociālajos tīklos atklāja, ka darbi jau sākti.
Pildot manu pavēli, jau šodien nekavējoties uzsākti robežas stiprināšanas darbi.
Šķēršļu izlikšanas darbi sākti robežpunktos Grebņevā un Terehovā pie Krievijas, kā arī Piedrujā un Pāterniekos pie Baltkrievijas robežas. Izliktie šķēršļi nodrošina robežpunktu stiprināšanu un… pic.twitter.com/dnnz2YE2NC
— Andris Spruds (@AndrisSpruds) March 5, 2024
Ierakstā, ko papildina video ar betona bloku izvietošanu, ministrs paziņoja, ka – pildot viņa pavēli, nekavējoties uzsākti robežas stiprināšanas darbi. Tas radīja izjūtu, ka notiek kaut kas ārkārtējs, kam nepieciešama tūlītēja rīcība.
Savukārt NBS pusastoņos vakarā izplatīja acīmredzami steigā tapušu vēstījumu sabiedrībai, aicinot nepārspīlēt ar draudu līmeni.
Dažādu avotu izteikumus par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā un arī Latvijā, bruņotie spēki sauc par tendenciozajām spekulācijām, kas jāvērtē kritiski. Armija aicina tos neizplatīt tālāk, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju tās mēģinājumos sēt bailes par iespējamu Krievijas uzbrukumu Latvijai vai citai NATO dalībvalstij.
Vēstījumā sabiedrībai uzsvērts, ka Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila, kāda tā ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar Krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā.
Bruņotie spēki nekomentē, vai paziņojums ir reakcija uz ministra ierakstiem sociālajos tīklos. Kā skaidro majors Jānis Slaidiņš, nekas ārkārtējs nav noticis. Otrdienas vakarā izplatītais vēstījums sabiedrībai bijis ierasts paziņojums, kādus armija publicējot regulāri.
Es domāju, ka nekas ārkārtējs. [TV3 Ziņas: Un kāpēc tas tika izplatīts pusastoņos vakarā?] Bruņotajos spēkos cilvēki atrodas dienestā 24/7 un tas, ka arī visu laiku tiek strādāts nepārtraukti. Un es domāju, ka šim laikam nav nekādas nozīmes. [TV3 Ziņas: Tad nebija nekāda konkrēta iemesla, kāpēc tas bija jāizplata pusastoņos vakarā? Varēja varbūt citā laikā – divpadsmitos dienā?] Varēja arī 12 pa dienu. Laiks ir tāds, kāds ir, bet nevajag to uztvert, ka tas ir kaut kas ārkārtējs.
Sociālo tīklu laikmetā visiem jāmācās būt precīzākiem. Tā par aizsardzības resora otrdienas vakara pretrunīgajiem vēstījumiem izsakās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vienlaikus ir arī bruņoto spēku augstākais vadonis.
"Ir jābūt uzmanīgiem, jo dažreiz viens vārds vai divi vārdi, vai neprecīzs teksts var radīt pretēju efektu. Bet mēs visi esam tajā situācijā, kur mēs cenšamies cilvēkiem teikt gan nomierinošus vārdus, gan reizē tomēr neļaut atslābt. Un dažreiz varbūt sanāk tā, ka viens otrs teksts ir pārprotams. Un es domāju, ka nākotnē mēs būsim precīzāki šāda veida komunikācijā," norādīja Rinkēvičs.
Prezidents atbalsta valdības lēmumu stiprināt austrumu robežu, bet viņš vērš uzmanību, cik svarīgi ir iedzīvotājiem par to sniegt precīzu informāciju.
Es saprotu, ka varbūt vienā otrā novadā jau ir tādas bažas, ka tūlīt nomīnēs visus tiltus, pārraks visus ceļus un kā tad mēs dzīvosim? Nu, tik briesmīgi arī nav. Es domāju, ka Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku speciālisti zina, ko viņi dara.
Lai militāri nostiprinātu austrumu robežu, piecu gadu periodā valdība atvēlējusi 303 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
