Kara gadījumā no valsts aizmukt, visticamāk, neizdosies

Pagājušajā nedēļā apskatījām jautājumu par to, ko valsts no mums var paņemt "X" stundā par to, protams, nodrošinot atlīdzību īpašniekam. Šonedēļ portāls "tv3.lv" vaicāja ekspertiem, kā notiktu iedzīvotāju evakuācija un kurp doties militāra konflikta gadījumā.

Iedzīvotāju evakuācija iespējama tikai tad, kad militārs konflikts sācies de facto. Tādi scenāriji aprakstīti un modelēti vairākkārt, arī visai drūmās prognozēs par Krievijas iebrukumu un tikšanu "trīs dienās līdz Paldiskiem"

Kamēr ienaidnieks nav uzsācis tiešu karadarbību, evakuācija izsludināta netiek, norāda NBS rezerves kapteinis, militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš: "Kamēr aktīvā karadarbība nav sākusies, nevar pārvietot simtiem tūkstošus cilvēkus. Ienaidnieks to var uztver kā provokāciju un nolemt uz nenoteiktu laiku apturēt uzbrukumu, un tad cilvēki atgriezīsies atpakaļ."

Sākotnējā fāzē Ministru kabinets saņemtu informāciju no izlūkiem, sabiedrotajiem vai mūsu pašu spēkiem par potenciālu uzbrukumu. Tālāk apspriežu ceļā tiek izsludināts kara stāvoklis. Kad karš ir sācies, tiek evakuēti cilvēki.

Visiem vietas uz mūsu ceļiem nepietiks

Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš portālam "tv3.lv" norāda, ka visa pamatā ir jau iepriekš izstrādāts mehānisms, kas nodrošina, lai valstī neveidotos haoss: "Kara gadījumā liels uzsvars tiktu likts uz pašvaldībām, kurām jākomunicē ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Nedrīkst aizmirst, ka bēgļu plūsmas nāktu arī no citām pašvaldībām."

"Situācija būtu kā pēc "Positivus" festivāla, tikai ar daudz lielākām cilvēku masām," norāda Vērdiņš. "Mums nav astoņu joslu šosejas kā uz Berlīni. Sāktu veidoties sastrēgumi, visiem vietas nepietiks."

Tāpat nedrīkst aizmirst par degvielas trūkumu un garajām rindām pie degvielas uzpildes stacijām (DUS). Eksperts norāda, ka arī DUS šādā brīdī nebūtu gatavi uzņemt un apkalpot tik lielas cilvēku masas: "Labākajā gadījumā visi atgriezīsies vai pametīs mašīnu un dosies ceļā ar kājām, velosipēdu," norāda Vēriņš.

Drošības saliņa Kurzeme – mīts vai patiesība?

Ar kājām, velosipēda mugurā, caur mežiem izvairoties no galvenajiem autoceļiem, uz drošo Kurzemi. Tāds varētu būt lielākās daļas iedzīvotāju plāns.

Vērdiņš portālam "tv3.lv" norāda, ka jebkurai pašvaldībai, ne tikai tām, kas Kurzemē, ir jābūt gatavām pasargāt savus iedzīvotājus un uzņemt arī bēgļus no citiem reģioniem: "Kā tas novērots pēc notikumiem citviet, tostarp Ukrainā, ierasti karadarbības zonā paliek cilvēki. Pēc Ženēvas konvencijas raugoties, karojošā karaspēka komandierim jācenšas darīt visu, lai izveidotu "zaļos koridorus", lai cilvēki varētu iziet no konkrētās karadarbības zonas nevis pamest valsti."

Majors Jānis Slaidiņš sarunā ar "tv3.lv" aicinātu nebūt tik paļāvīgiem, ka Kurzeme būtu tā drošības saliņa, kur visi varētu dzīvot neskarti.

"Mēs redzam, ka Krievija apšauda visu Ukrainu un nevaram teikt, ka Kurzeme būs tā saliņa, kur visi varēs dzīvot kā baroni un viss būs kārtībā. Ja mēs skatāmies Ukrainas kara gadījumā, tad viņiem tur ir frontes līnija. Pašvaldības, kas ir Ukrainas kontrolē, nodrošina cilvēkus ar visu nepieciešamo, novirza bēgļus, piegādā pārtiku. Ja frontes līnija nav, tad ir ļoti sarežģīti – kaut kur dodas ienaidnieks, kaut kur bēgļi un rodas haoss," saka Slaidiņš.

Saprātīgs cilvēks caur Suvalku koridoru netiks

Ārzemju eksperti mazapdzīvoto teritoriju ap Lietuvas un Polijas robežu – Suvalku koridoru – nodēvējuši par "bīstamāko vietu uz Zemes", bet baltiešiem tā vienmēr bijusi vieta, caur kuru doties tālāk uz Rietumiem.

Eksperti norāda, ka kara gadījumā situācija būtu pavisam citādāka, jo ar lielu varbūtību var apgalvot, ka militāra apdraudējuma gadījumā aktīvākā karadarbība notiktu tieši Suvalku koridorī.

"Ja mēs skatāmies uz Baltijas valstīm kā uz ģeogrāfisku vietu, tad Suvalku koridors skaitās viena no vājākajām vietām un tur Krievijas spēki varētu gūt panākumus. Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka poļi šajā teritorijā ir ielikuši zināmas pūles un koridori šķērsot no austrumiem uz rietumiem ir diezgan sarežģīti tieši apvidus dēļ. Ja koridors tiek "nogriezts" no Baltijas valstīm, tad evakuācijai paliek tikai Baltijas jūra," norāda Slaidiņš.

"Saprātīgs cilvēks caur Suvalku koridori līdz galamērķim netiks," pārliecināts ir arī Vērdiņš.

Pēc ekspertu sacītā ir skaidrs – izbraukt no valsts kara gadījumā būtu visai sarežģīti, lai neteiktu neiespējami. Tādēļ cilvēkiem jābūt sagatavotiem un informētiem par visiem scenārijiem, jāpārdomā sava "72 stundu" gatavība.