"Rīgas ogļu terminālim" nav noslēgtu līgumu par mangāna piegādi Krievijā, apgalvo uzņēmums

Uzņēmums skaidro, ka paziņojums saistīts, uzņēmumam "reaģējot uz publiski izskanējušām ziņām par mangāna rūdas pārkraušanu it kā militārām vajadzībām", teikts paziņojumā.

ROT ir noslēgti pakalpojumu līgumi ar loģistikas-ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējiem, kas tālāk piegādā mangāna rūdu saviem klientiem. "Neviens no loģistikas-ekspedīcijas uzņēmumiem, ar ko ROT ir noslēgti līgumi, nav reģistrēts Krievijas Federācijā," norāda Miķelis Lapše,  SIA "Rīgas ogļu termināls" valdes priekšsēdētājs.

ROT stingri ievēro un ievēros ES noteikto sankciju regulējumu, kā arī citas starptautiski noteiktās
sankcijas, uzsver Lapše. ROT ir veicis likumam atbilstošas pārbaudes par mangāna rūdu. "Ne konkrētā krava, ne tās nosūtītājs, ne tās saņēmējs, ne loģistikas-ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs, ne arī šo juridisko personu
dalībnieki vai amatpersonas nav iekļautas ES vai citu Latvijā piemērojamo sankciju sarakstos," pauž Lapše.

Atbilstoši ROT rīcībā esošajai informācijai no mangāna rūdas ražo ferosakausējumus, ko plaši izmanto
mašīnbūvē, autorūpniecībā, traktortehnikas ražošanā, kā arī citās jomās. No mangāna rūdas ražotie ferosakausējumi tiek eksportēti arī Eiropas lielajiem autoražotājiem.

Gadījumā, ja ostā pārkraujamā krava raisīs jebkādas pamatotas aizdomas par tās izmantošanas iespējamo mērķi, tiks lūgts kompetentu Latvijas valsts iestāžu viedoklis. ROT aicina valstiskā līmenī izvērtēt jautājumu par mangāna rūdas pārkraušanu un pārvadāšanu.

Portāls "tv3.lv" jau vēstīja, ka nerimst diskusijas par Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas tranzītu caur Latviju. Starp stividoriem, kas ar to nodarbojas, arī tādi, kuru īpašnieku saites ved uz ekspremjera Andra Šķēles un politiķa Aināra Šlesera (LPV) ģimenēm. Valdības līmenī patlaban vērtē iespējas šos pārvadājumus pārtraukt.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Eiropas Savienības vērsusi plašas sankcijas pret Krieviju, tai skaitā nolūkā mazināt agresorvalsts militāro varējumu. Piemēram, ierobežota dažādu metāla ķīmisko savienojumu tirdzniecība, taču pagaidām liegumi nav skāruši pašas metālu rūdas.

Izņēmums gan ir mangāna rūda, ko pašam agresoram vajag importēt un kas izmantojama arī militārajā rūpniecībā. Par šo materiālu plašas diskusijas pēdējās dienās, ņemot vērā, ka pie okupantiem tie nonāk arī caur Latvijas tranzīta koridoru, izmantojot mūsu ostas un arī valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" pakalpojumus. Vairākas biznesa organizācijas aicinājušās tirdzniecības saites ar Krieviju vienkārši pārraut.