Skolēnu vecāki norāda, ka Latvijā par maz uzmanības velta praktiskām iemaņām un talantu attīstībai

Aptaujājot 500 skolēnu vecāku no visiem reģioniem, nevar teikt, ka tie ar mūsu izglītības sistēmu būtu lepni. Vien ceturtā daļa jeb 28% vecāku atzinuši, ko to bērna skola ir tiešām laba, un tas nozīmē, ka absolūts vairums redz nepieciešamību pēc būtiskiem uzlabojumiem.

"Nav tā, ka pārējie saka, ka viss ir slikti, daļai nav viedokļa, daļa, ap 50%, novērtē, ka vārētu būt labāk," norāda "Tele2" pārstāvis Agris Rencis.

Vecāki par skolu lielāko trūkumu sauc to, ka tās pārāk daudz pievēršas akadēmiskajām zināšanām, maz mācot tās prasmes, kas tiem būs nepieciešamas uzreiz pēc skolas absolvēšanas – kritisko domāšanu, spēju risināt konfliktus, līderību un citas praktiskās iemaņas.

"Es domāju, ka tas nāk no tā, ka katrs vecāks jau darbā redz šo pieredzi. Jo mēs šobrīd daudz biežāk mainām darbus, visu laiku ejam nezināmajā, un tu jūti, ka tev absolūti dzīvē nepietiek tikai ar akadēmiskajām zināšanām. Tev ir jāmāk nenobīties no risināmā, jābūt spējai risināt konfliktus, strīdus, un tās ir prasmes," saka skolēnu labsajūtas rīka "EMU skola" līdzdibinātājs Jānis Erts.

Tāpat vecāki aptaujā pauduši kritiku, ka to daudzās skolās to atvasēm netiek dota iespēja attīstīt savus talantus.

"Tur tiešām mums ir jādomā, bet es uzskatu, ka tur mums ir strukturāla problēma. Proti, mēs mēģinām talantīgus bērnus salikt viena veida skolās, ģimnāzijās, un patiesībā mēs tā izdarām lāča pakalpojumu. Mēs nevis skatāmies uz visiem kā potenciāli talantīgajiem, bet gan nošķeļam viena bērnu grupu no citas," stāsta Ogres Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs.

Vienlaikus vairums ģimeņu atzinušas, ka nemaz nemeklē to skolu, kas to atvasēm sniegs visas tās zināšanas un iespējas, kuras tie uzskata par būtiskām. Visbiežāk izvēle krīt par labu tuvākajai skolai, tādēļ vecāki sagaida to brīdi, kad bērnam neatkarīgi no tā dzīvesvietas būs iespēja saņemt vienlīdz labu izglītību.

"Ja Latvijā noteikts, un tas ir pareizi, ka bērnam ir jāmācās dzīvesvietai tuvākajā skolā, tad sanāk, ka tu nezini, kāda tā skola būs. Un tā tas nedrīkst būt. Vecākam vajag būt pārliecinātam, ka caurmērā tās skolas, izglītības kvalitāte, vide, kurā bērns nonāk, ir laba," teic vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmetiņa-Smildziņa.

Izglītības ministre Anda Čakša (JV) diskusijā par aptaujas rezultātiem pauda, šobrīd valsts tieši uz to arī virzās – lai katrs vecāks varētu teikt, ka viņa bērna skolā var iegūt kvalitatīvu izglītību: "Ka skola nav laimes spēle, bet tuvākā skola ir labākā skola. Skolotājs, kas stāv klases priekšā, ir labākais iespējamais skolotājs, viņš ir sagatavots, prot vadīt klasi un sadarboties arī citiem pieaugušajiem."

Savukārt par vecāku kritiku, ka skolas pārāk maz māca praktiskās iemaņas, Čakša oponēja, norādot, ka kvalitatīvi apgūta matemātika, fizika vai lasītprasme ir visa pamats un bez šīm iemaņām neko citu nemaz apgūt nevarēs.