No šā gada Latvijas iedzīvotājiem būtībā ir laupītas tiesības organizēt referendumu

Viens no iemesliem, kādēļ turpmāk iedzīvotājiem organizēt referendumu būs neiespējami, ir daudzkārtīgi palielinātais nepieciešamo parakstu slieksnis un nesakārtotais jautājums par iespējām parakstīties elektroniski. Proti, šā gada sākumā spēkā stājās grozījumi likumā par tautas nobalsošanu, kas 15 reizes palielinājis parakstu daudzumu, kas jāsavāc, lai sāktu gana sarežģīto referenduma procedūru.

Piemēram, ja kāds vēlētos rosināt tautas nobalsošanu par bēgļu jautājumu, būtu jāsavāc 150 tūkstoši notariāli apliecinātu parakstu, kas realitātē ir neiespējamā misija.

Lēmumu ierobežot referendumus pirms trīs gadiem pieņēma Vienotības un Nacionālās apvienības politiķi. Tas notika pēc bēdīgi slavenā krievu valodas referenduma. Jau toreiz eksperti aicināja politiķus tomēr šādu lēmumu nepieņemt, taču netika uzklausīti.

Politoloģe Iveta Kažoka:

Lēmuma pieņēmēji toreiz solīja, ka būtiski atvieglos parakstu vākšanas procedūru, ļaujot nobalsot ar internetbankas starpniecību. Tomēr tas nav noticis.

Skaties video!