Rinkēvičs: Eiropai jāsāk apsvērt obligāto iesaukšanu armijā

Divi Baltijas valstu prezidenti ir aicinājuši pārējās Eiropas valstis darīt vairāk, lai sagatavotos iespējamai bruņotai konfrontācijai ar Krieviju, apsverot visu, sākot no obligātas iesaukšanas armijā un īpaša aizsardzības nodokļa līdz pat militāro izdevumu krasai palielināšanai.

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs laikrakstam "Financial Times" sacīja, ka Eiropas valstīm jāatgriežas pie "aukstā kara laika izdevumu līmeņa" un jāapspriež obligātā militārā dienesta atjaunošana, lai palielinātu aizsardzības spēku personālu. "Ir nepieciešama nopietna diskusija par iesaukšanu armijā," sacīja Rinkēvičs.

Rietumvalstu amatpersonas pēdējos mēnešos vairākkārt brīdinājušas, ka Maskava pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā varētu veikt hibrīdkara vai militāra rakstura uzbrukumus Baltijas valstīm.

Rinkēvičs atzina, ka militārie priekšnieki dod priekšroku pilnībā profesionāliem spēkiem un obligātais dienests varētu izrādīties nepopulārs. Taču bruņotie spēki visā Eiropā saskaras ar rekrutēšanas grūtībām, un iesaukšana palīdzētu izveidot spējīgākus rezerves spēkus, lai atturētu Krieviju, viņš teica.

"Neviens nevēlas karot, bet arī nevēlas, lai viņu valstī iebrūk agresors," norāda Rinkēvičs.

Tāpat viņš norāda, ka visām valstīm būtu jātērē aizsardzībai 3% no IKP: "Mēs [NATO bloka Austrumu valstis] apzināmies riskus un zinām, ka tas ir jādara. Arī toreiz, Aukstā kara laikā, valstis aizsardzībai tērēja krietni virs 2%."