Iesaucamie uzrunāti caur ierakstītām vēstulēm pa pastu vai izmantojot elektroniskās adreses. Atsevišķu potenciālo karavīru vārdi pat publicēti "Latvijas Vēstnesī", ja citādi bijušas grūtības viņus sasniegt.
"Tie veidi bijuši vairāki, un mēs ieslēdzam visus veidus, lai pozitīvi komunicētu, lai aizsniegtos līdz jaunietim, jo mēs nevēlamies sākt ar represīviem instrumentiem," norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie")
Tiem, kas atbildes līdz šim nav snieguši, ministrija izsūtījusi atkārtotas vēstules. Ja arī tad neizdosies sazināties, nav izslēgts, ka piemēros likumā noteikto atbildību par izvairīšanos no dienesta. Ministrs ir pārliecināts, ka izdosies uzrunāt arī pārējos adresātus, kuri līdz šim pavēstes ignorējuši.
Es šobrīd negribētu izdarīt secinājumus – ja kāds neatbild, ka ir vēlme izvairīties, nē. Es domāju, kopumā to, ko mēs saņemam to sajūtu, ka cilvēki ir patriotiski, lojāli noskaņoti, bet mēs dzīvojam pasaulē, kur notiek dinamiska kustība un, iespējams, kādā brīdī līdz kaut kam nav aizsniedzies.
Sākotnēji Aizsardzības ministrija izlozē atlasīja 300 dienestā iesaucamos, taču, rūpīgāk pārbaudot dokumentus, atklājies, ka uz vēl 20 jauniešu iesaukšanas kritēriji neattiecas.
Līdz ar to izsūtītas 280 pavēstes, un atbilde saņemta no vairāk nekā puses jauniešu, kuri pauduši gatavību ierasties uz medicīnas pārbaudēm.
"Joprojām esam procesā arī ar pārējiem, jo, ja izsūtīts ir visiem, ir jānokomunicē un ir jāaizsniedzas līdz visiem," saka Sprūds.
Militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš saka – šāds atbilžu skaits pat esot samērā labs, jo, piemēram, savulaik, kad atsākās rezerves karavīru mācības, atsaucība bijusi krietni zemāka.
Ja Aizsardzības ministriju apmierina šis procentuālais samērs, cik ir atsaukušies un cik ir izsūtītas vēstules, tad, protams, ir okei, elektroniskie sakaru līdzekļi strādā un viss ir labi. Ja tomēr nepietiek un trūkst, tad ir jāiziet no kabinetiem ārā un jāiet tuvāk iesaucamajiem.
Ar to Vērdiņš domā Valsts aizsardzības dienesta filiāles reģionos, kādas savulaik Latvijā bijušas obligātā militārā dienesta laikā. Tas sekmēja gan jauniesaucamo sasniegšanu, gan bija ērts saziņas instruments arī ģimenēm.
"Savā laikā, kad Latvijai bija obligātais militārais dienests, katrā lielā pilsētā bija Valsts dienesta pārvalde, kur strādāja daži cilvēki, kuri nodarbojās ar to, ka viņi apmeklēja skolas, darba kolektīvus, iestādes un principā bija atbildīgi par to, lai informācija par iesaukšanu sasniedz attiecīgo adresātu. Ņemot vērā, ka šobrīd Aizsardzības ministrijā ar to nodarbojas attiecīgais departaments, tad ne vienmēr tas ir ērti, sevišķi cilvēkiem reģionos, uzdot jautājumus Aizsardzības ministrijai kaut kādā elektroniskā veidā," saka Vērdiņš.
Tiem, kas līdz šim nav atsaukušies Aizsardzības ministrijas pavēstēm, vēstules izsūtītas atkārtoti. Ja arī uz tām atbildes nebūs, tiks vērtēts vai piemērot jaunietim likumā noteikto atbildību par izvairīšanos no dienesta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
