Latvijas Dabas fonds iesaka piecas lietas, ko var izdarīt dārzā dabas daudzveidības labā

Šajā dārza darbu sezonā vari apņemtiem, piemēram, nepļaut tik daudz, atstāt nenovāktas dažas zaru kaudzes un tas nebūs slinkums, bet gan pārdomāta pieeja dabas daudzveidības saglabāšanai.

Dabas daudzveidība dārzā veido vienotu sistēmu – putni apēd kukaiņus, neļaujot tiem pārlieku savairoties, puķes piesaista apputeksnētājus, kas apputeksnē arī kultūraugus, mitru ieplaku un stūrīšu atstāšana palīdz regulēt mitrumu. Nebaidīties no neliela mežonīguma un savvaļīguma dārzā, jo tieši tas bieži vien ir dabas daudzveidības rādītājs.

Atstājiet nenovāktu žagaru kaudzi

Vecie zari augļkokiem un ogulājiem izgriezti, izaugušie krūmiņi nozāģēti un dārza vai pagalma stūros ir sakrājušās zaru čupas. Nesteidzaties tās novākt un vismaz vienu atstājiet, jo tādas zaru kaudzes patīk dažādām dzīvajām radībām – ežiem, citiem mazajiem zīdītājiem, bezmugurkaulniekiem, ķirzakām, dažkārt tajās ligzdu novij mazie putniņi.

Noteikti neiesakām šīs kaudzes šobrīd dedzināt, jo ļoti iespējams, ka tajās jau kāds dzīvo.

Ieplānojiet vietas apputeksnētāju dārziņam

Ir ziedi, kuri īpaši labi piesaista apputeksnētājus. Ja vēlaties iepriecināt bites, vientuļās bites, tauriņus, ziedmušas, lapsenes iesēj puķes un garšaugus, kas tos pievilinās.

Labi nektāraugi ir lavanda, piparmētra, melisa, baziliks, rozmarīns, timiāns, salvija, raudene, turklāt tie zied dažādos laikos un līdz ar to varēs pabarot apputeksnētājus visu sezonu.

Apputeksnētājus piesaista arī zilās rudzupuķes, magones un āboliņš, arī saulespuķes, cīnijas, kliņģerītes, samtenes – visas, kuras ir košas un vilinoši smaržo. Kāpēc tas ir svarīgi? 75% no kultūraugiem ir nepieciešama apputeksnēšana, bet šobrīd, mazinoties dabas daudzveidībai, kukaiņu daudzums pasaulē arī samazinās.

Iepriecinot kukaiņus mēs parūpējamies arī par to, lai mums ir tieši tās nepieciešamās pāris piparmētru un pētersīļu lapiņas, kas nepieciešamas ēdiena bagātināšanai tajā brīdī, kas nepieciešams un nav jāsteidz iepirkt veselu bunti pētersīļu.

Neaizraujies ar mauriņa pļaušanu

Latvijas Dabas fonds aicina neaizrauties ar mauriņu pļaušanu un atstāt nenopļautas augu saliņas, kurās var atļaut attīstīties un izziedēt dažādiem augiem.

Šādu nenopļautu joslu var atstāt pie sētas vai dārza robežas, tad tā var darboties arī kā zaļais koridors, kur pārvietoties sugām.

Pēcāk, šīs vietas pamaini – atļaujot ataugt krāšņam āboliņa attālam, bet nopļauj pavasarī nenopļautās vietas. Tā dārza zālainajās zonās visu sezonu būs nodrošināta augu ziedēšana.

Nopļauto zāli savāc un izmanto kultūraugu mulčēšanai – tas samazinās nepieciešamību laistīt dārzu, bet novāktajā zālāja platībā ļaus ieviesties krāšņāk ziedošiem pļavu augiem.

Uzbūvēt kukaiņu māju

Latvijā ir vismaz 3000-4000 augu apputeksnētāju kukaiņu sugu, bet vissvarīgākās un čaklākās apputeksnētājas ir bites, jo tās ne tikai meklē nektāru, bet arī vāc ziedputekšņus. Latvijā ir 262 bišu sugu, tai skaitā medus bites un kamenes.

Savvaļas bites ir vientuļnieces, kas dzīvo dabiskās vai pašu būvētās aliņās, bet pilsētās, piepilsētās, līdzās apstrādātiem laukiem bitēm pietrūkst aliņu dzīvošanai. Tāpēc vajag būvēt kukaiņu mājas. Tās novērtēs ne tikai bites, bet arī citi sīkie bezmugurkaulnieki – vaboles, skudras, zirnekļi, mitrenes.

Kā pareizi uzbūvēt kukaiņu māju, kas patīk kukaiņiem, nevis cilvēkiem pašiem – lūkojiet entomologa Voldemāra Spuņģa padomus šeit.

Gatavo kompostu

Šis ir ideāls laiks, lai uzsāktu vai labiekārtotu savu kompostēšanas vietu! Komposts – tā nav vienkārši kaudze, kurā samet lapas, nopļauto zāli un citu zaļo masu, bet gan īsta māksla, kuras apgūšana var dot lielisku rezultātu – barības vielām bagātu mēslojumu dārzam. Turklāt komposts arī palīdz samazināt pārtikas atkritumus, jo var kompostēt arī tos.

Komposts nodrošina augus ar barības vielām, kā arī ilgtermiņā uzlabo augsnes bioloģisko daudzveidību, struktūru, mitruma un skābuma līmeņus.

Ko darīt? Apsveriet ikdienā ērtāko novietojumu komposta vietai, sev piemērotāko kompostēšanas veidu un izmēru. Piemēram, pārvietojiet kompostu tuvāk, samaziniet tā izmēru, izbūvējot esošai komposta kaudzei malas, nodalījumus. Ieviesiet viegli paceļamu, elpojošu pārsegu vai vāku.

Tuvu kompostam uzkrājiet vasaras periodā tik svarīgos sausos, ar celulozi bagātos materiālus – pērnās lapas, nelielus zariņus, neglancēta papīra atkritumus u.c. Tie palīdzēs kompostēt virtuves atkritumus un pļauto zāli, mazinās nevēlamu smaku vai citu specefektu rašanos.

Ievāciet kompostu dobju ierīkošanai, teritorijas mulčēšanai un augu pabarošanai. Palikušo materiālu iestrādājiet atpakaļ kompostā, pēc vajadzības, papildinot ar sausākiem materiāliem.
Vairāk informācijas par efektīvu kompostēšanu atradīsiet sociālo tīklu profilos Komposts LV (Facebook) vai @kompostslv (Instagram).