Vai bibliotēku pastāvēšana ir apdraudēta? Diskutē par iestāžu vietu pašvaldību pakalpojumu tīklā
Bibliotēkas kā digitālo pakalpojumu sniegšanas vietas – realitātē šī funkcija strādā jau sen, un būtu pienācis laiks nostiprināt likumā, taču tas būtiski neietekmētu pašvaldību tiesības lemt par šo iestāžu aizvēršanu. Tāds viedoklis izskanēja Latvijas bibliotekāru konferencē. Nozares vidū aktuālākie jautājumi šobrīd saistīti ar to – kā lauzt sabiedrības stereotipus par bibliotēku nozīmi cilvēku dzīvēs.
Talsos ceturtdien pulcējas bibliotēku vadītāji no vairuma Latvijas novadu – pārspriežamo tematu pietiekami daudz, un viens no tiem – bibliotēku vieta pašvaldību pakalpojumu tīklā.
"Tā ir nemainīga vērtība – grāmata, informācija, bet jāatceras, ka bibliotēka arī ir kultūras iestāde. Tāpat cilvēki grib apgūt zināšanas – bieži nāk un jautā: "Palīdziet mums tur to e-parakstu apgūt!"."
Tieši izpratnes trūkums un stereotipi par to, kas īsti bibliotēkās mūsdienās notiek, ir viens no aspektiem, kas varētu apdraudēt to pastāvēšanu, uzskata nozarē strādājošie.
"Tas stereotips, ka ir pieputējusi vide, kur sēž sirma kundzīte un ada zeķes, un brīvā laikā pasaka "kuš"… Tie stereotipi pastāv. Bez šīm grāmatām un žurnāliem otrs valis, uz kā bibliotēkas turas, ir tehnoloģijas. Bibliotēkas ir arī digitālie aģenti, un tas statuss daudziem ir apstiprināts kursu rezultātā."
Plašāka uzmanība bibliotēku darbam pievērsta pēc tam, kad izskanēja Limbažu novada plāni likvidēt pat septiņas novada bibliotēkas. Galvenokārt vietvaras šādus lēmumus pamato ar finansiāliem apsvērumiem, un, lai gan paši bibliotekāri par to runāt nevēlējās, pašvaldību savienībā neslēpj – daudzos novados naudas problēmas ir milzīgas un arī bibliotēku tīkls no optimizācijas nav pasargāts.
"Pašvaldība nepieņem lēmumu tāpēc, ka bibliotēka būtu mazāk svarīga. Nē, tā ir svarīga, bet pašvaldība kā dibinātājs vērtē katras bibliotēkas darbību. Vērtē, cik daudz apmeklētāju, kādus pakalpojumus apmeklētāji vēlas saņemt."
Lai nepienāktu brīdis, kad bibliotēkas masveidā aizver tāpat kā pasta nodaļas vai skolas, izskan aicinājums mainīt jomu regulējošos likumus un nostiprināt viņu funkcijas atbilstoši tam, ar ko bibliotēkas realitātē nodarbojas. Kultūras ministrijā saka – jau tagad likums nosaka, ka katrā pagastā jābūt vismaz vienai bibliotēkai, tādēļ aizvērt šis iestādes pašvaldības tik viegli nemaz nevar. Tomēr funkciju pārskatīšanā gan nenāktu par ļaunu.
"Kultūras ministrijas paspārnē esoša bibliotēku padome jau gada sākumā izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir pārskatīt bibliotēku nozares normatīvo regulējumu. Diskusija ir bijusi, ka arī likumā būtu nepieciešams pārskatīt bibliotēku funkcijas, kas šobrīd ir divas: saglabāt nacionālo krājumu un nodrošināt tam pieejamību. Bet, protams, bibliotēkas aizvien vairāk transformējas. Un, nozaresprāt, droši vien būtu pienācis laiks šo precīzāk atspoguļot arī likumdošanā."
Kopumā pašvaldību pārziņā ir 740 Latvijas bibliotēku, bet vēl aptuveni tikpat lasītavu darbojas izglītības iestāžu paspārnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
