Ir pienācis brīdis skaidri definēt bibliotēku lomu valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanā, tādējādi izvairoties no nepamatotas bibliotēku slēgšanas. Tā uzskata nozari pārstāvošās organizācijas.
Dzirdīgas ausis šī ideja radusi arī politiķu vidū, kuri neizslēdz iespēju, ka bibliotēkām varētu arī valstiski uzticēt lielākas funkcijas.
Diskusijas par bibliotēku nākotni aktualizējušās pēc tam, kad Limbažu pašvaldība nāca klajā ar ieceri slēgt pat septiņas novada lasītavas. Nesen līdzīgi lēmumi satrauca iedzīvotājus arī Jūrmalā un Dienvidkurzemes novadā. Lai gan šobrīd signālu no citām vietvarām par šādiem plāniem nav, tas licis atkal atgādināt, ka bibliotēkas jau sen nav tikai grāmatu izsniegšanas punkti.
"Bibliotēka ir arī digitālo pakalpojumu vieta. Bibliotēkā ir izglītots personāls, kurš palīdz cilvēkiem ar šo pakalpojumu tikt galā. Ļoti bieži publiskā bibliotēka ir vienīgā publiskās saskarsmes vieta pašvaldībā, jo ir zudis tur kultūras centrs, skolas, pasta nodaļas."
Bibliotēkās notiek arī koncerti, izstādes, tikšanās ar rakstniekiem, daudzos novados šeit ierīkoti arī valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri. Tomēr bibliotēku vieta valsts pārvaldē nav pārskatīta kopš aizvadītā gadsimta 90. gadiem, kad tapa jomu regulējošais likums.
Tādēļ, lai nenonāktu līdz brīdim, kad pašvaldības masveidā šīs iestādes izdomā slēgt, nozare rosina regulējumu pārskatīt.
"Kā mēs zinām, dzīve norit ātrāk nekā likumdošanas attīstība, un tāpēc šobrīd ir pienācis brīdis, kad mums likumi un MK noteikumi ir jāuzlabo un jāmūsdienīgo," pauž Šmita.
Jautājums šodien pārspriests arī koalīcijas sanāksmē, jo neskaidrības par to, kā bibliotēkām funkcionēt, esot ne tikai reģionos, bet arī lielajās pilsētās.
"Mēs gribam redzēt skaidri saprotamu plānu valsts līmenī. Kādā veidā mēs uzturam šo svarīgo funkciju, īpaši lauku teritorijās tā ir ļoti svarīga. Tas nevar būt jautājums, ko skata tikai KM, bet tur varētu iesaistīties arī VARAM, jo viņi reģionālajā attīstībā nodrošina virkni funkciju, kuras varētu ļoti labi uzticēt papildus darīt arī bibliotēkām, dodot papildu resursu dzīvotspējai."
Koalīcijā par kādu virzību šajā jautājuma pagaidām vienošanās nav, taču diskusijās iesaistījusies kultūras ministrija.
Kā norāda kultūras ministres padomniece publiskās pārvaldes un attīstības jautājumos Signe Grūbe, tad ir skaidri jādefinē, kas ir bibliotēkas funkcijas, ko tā piedāvā, un vai konkrētie pakalpojumi, ko piedāvā bibliotēkas uz vietas pašvaldībās, atšķiras no citiem. Piemēram, no klientu apkalpošanas centriem, multifunkcionālajiem centriem "Pašvaldība zina, kas vajadzīgs iedzīvotājam, mums galvenais, lai būtu šis pakalpojums," uzsver Grūbe.
Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 1400 bibliotēku, un puse no tām – pašvaldību pārziņā. Lai precīzāk pārrunātu nozarē nepieciešamās izmaiņas, Latvijas bibliotēku vadītāji uz tikšanos pulcēsies jau šo ceturtdien, 16. maijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
