Maģiskais Lindes parks, kur liepas aug ar saknēm uz augšu

Regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots 18. gadsimtā uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi arī 1767. gadā baroka stilā celtie bijušās muižas vārti.

Lindes muižas parks tapis no 1767 līdz 1772. gadam, kurā interesants fenomens ir Holandes liepu stādījumi, kas šķietami aug ar saknēm uz augšu.

Lindes muiža piederējusi baronu fon Pletenbergu dzimtai, kas to uzbūvēja 16. gs. Pirmā pasaules karā tā tika stipri sabombardēta un netika atjaunota.

1767. gadā Georgs Fridrihsons fon Pletenbergs uzcēla Lindes muižas vārtus baroka stilā, kas vienīgie no muižas kompleksa saglabājušies līdz mūsdienām. Vārti un parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Neparastie liepu stādījumi un teiksmainie nostāsti

Lindes parkā cirptās liepām stādītas regulārās rindās. Skats ir īpatnējs un rēgains, it kā koki augtu ar saknēm uz augšu. Pat pastāv tādi teiksmaini stāstījumi par Lindes parka liepām, kas aug ar saknēm debesīs. Liepas stādītas ar militāru precizitāti, skaties, no kuras puses gribi, tās stāv akurātās rindās, pilnīgi vienādas.

Portāla "tv3.lv" galerijā neparastos koku labirintus iemūžinājis Armands Muižnieks, kas smaidot saka: "Viss cilvēkiem, ceļošana jāpopularizē!"

Lindes parka vēsture un leģendas

Kā "Daugavas rakstos" vēsta Māra Vīksna, folkloristi ir savākuši daudz materiālu, kas liecina par šejienes ļaužu izkoptajām maģijas iemaņām, Birzgalē pat esot atrasta grāmata ar melnām lapām un baltiem burtiem.

Koki, kas aug ar saknēm uz augšu, te bijuši sastopami gana bieži, piemēram, Kārlis XII, acīmredzot, ievērodams lokālās īpatnības, pirms Jaunjelgavas jeb Lubu Jelgavas pie Dzeņu dzirnavām iestādījis virkni liepu ar saknēm gaisā, un piebildis: "Ja liepas augs, es atgriezīšos vēl Baltijā!"

Ir pierakstīta arī finansiāla rakstura mitoloģija, starp Lindi un Birzgali Norumes silā augusi Naudas priede, tās stumbrs, jo tuvāk zemei, jo zeltaināks bijis, tāpēc ka zem priedes bijuši apslēpti dārgumi. Nu, neviens jau nav nopietni papētījis, vai Lindes parka liepas patiešām neaug ar saknēm gaisā.

Parks izveidots 17. gs. kā itāļu regulārais dārzs uz četrām terasēm, no terases uz terasi veda kāpnes, kaut kas no tām vēl saglabājies. Sākotnēji muiža saukta par Pletenberģi jeb Lielo Daugavas muižu, šīs zemes 16. gs. vidū tika izlēņotas Johannam Pletenbergam.

Vēlāk tā nonākusi Mengdenu, tad Hānu rokās. Te jāpiesauc arī Sofija fon Mengdena, apgaismota dāma, kas 1796. gadā te kārtības labad uzrakstījusi tādu sacerējumu kā "Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana", viņa arī saviem zemniekiem pasludināja brīvlaišanas likumu.

Pirmā pasaules kara laikā muiža smagi cietusi un pēdējais no muižas īpašniekiem barons Hāns to nojaucis un izpārdevis būvmateriālos. Saglabājušies vienīgi Pletenbergu 1767. gadā celties vārti, ejot no Daugavas puses pa šiem vārtiem parkā, lavierējot starp vīngliemežiem, var vienīgi iedomāties seno godību, koši baltu pili ar tornīšiem un visādiem citādiem pieaudzējumiem, koptus stādījumus, paviljonu, kurā bijusi iekārtota svētdienas skola, 27 pagrabus un jautras balsis parka terases deju placī.

Te no Lindes muižas var mēģināt arī vērot, kā Lielvārdes pilī otrpus Daugavai vakaros līdz pusnaktij spīdot gaisma Laimdotas logā.

Nu, tepat Daugavas kreisajā krastā ir Lāčplēša, Pumpura, Vecā Stendera un hercoga Jēkaba meži, pie Birzgales sākas vieni no lielākajiem valsts vienlaidus mežiem, tie stiepjas un plešas līdz Saukas ezeram.