Karš Ukrainā licis ērgļiem mainīt migrācijas ceļus, atklāts pētījumā

GPS ievāktie dati atklāj, ka vidējais ērglis, kas ir apdraudēta suga, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ne tikai "met līkumu" ierastajiem migrācijas ceļiem, bet arī apstājas uzpildīt "degvielu". Ir arī tādi, kas migrācijai atmetuši ar roku.

Pētījuma rezultāti rāda – ērgļiem nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu savu vairošanās vietu, un, visticamāk, tie arī patērē vairāk enerģijas, lai galamērķi sasniegtu.

Pētnieki brīdina, ka radusies situācija var kavēt jau tā apdraudētās sugas vairošanos, jo garāks ceļš paredz arī ilgāku atgūšanās laiku pēc lidojuma. Tas apdraud jaundzimušo ērgļu cāļu izdzīvošanas iespējas, jo tiem var pietrūkt barības.

Novērojumi aprakstīti zinātniskajā žurnālā "Current Biology". Kopumā izzināti 19 vidējo ērgļu tēviņu migrācijas ceļi 2022. gada martā un aprīlī, tiem lidojot cauri Ukrainai uz vairošanās vietām Baltkrievijas dienvidos. Šie rezultāti pēcāk salīdzināti ar iepriekš fiksētiem šo putnu migrācijas ceļiem laikā no 2018. līdz 2021. gadam.

Rezultāti rāda, ka ērgļi kopš kara Ukrainā sākuma nolido vidēji par 85 kilometriem vairāk. Viens tēviņš nolidojis pat papildu 250 kilometru. Savukārt lidojuma ilgums vidēji pieaudzis par 55 stundām. Attiecīgi arī samazinājies ērgļu tēviņu lidojuma ātrums. Tāpat pirms Krievijas iebrukuma 90% ērgļu uz laiku apstājās Ukrainā, taču kopš kara sākuma to dara vairs tikai 32% putnu.

Novērojams arī tas, ka ērgļi lielākoties met līkumu tām teritorijām, kurās norisinās aktīvākā karadarbība. Kas interesanti – GPS dati liek domāt, ka ērgļi lēmumu par maršruta maiņu pieņem lidojuma laikā, proti, ceļā novērojot kara briesmas, lielākoties tiek pieņemts lēmums lidot apkārt karadarbībai.

Pētnieku komanda norāda, ka iegūtie rezultāti var palīdzēt izdarīt papildu secinājums par to, kā karš ietekmē ne tikai konkrēto putnu sugu, bet vietējo ekosistēmu kopumā.