Pēc ažiotāžas ap Indijas zinātnieci VID pārbauda Latvijas Zinātņu akadēmijas vadības deklarācijas

Neoficiāla LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka pārbaude sākta tādēļ, ka Kalviņš un Rivža savās deklarācijās nav norādījuši ieņemamos amatus Kaimanu salās reģistrētajā farmācijas kompānijā "Zoar Limited", kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats.

Informācija kompānijas mājaslapā liecina, ka Kalviņš un Rivža darbojas "Zoar Limited" konsultatīvajā padomē.

Kanans Višvanats ir Latvijas pilsonis kopš 2023. gada un ir Indijas pilsones Divjas Višvanatas vīrs.

VIDEO: Skandālā ap Indijas zinātnieces pilsonību zinātnieki pieprasa skaidrojumus

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzina pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai. Izmaiņas bija iesnieguši partijas "Jaunā vienotība" (JV) deputāti.

Iepriekš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavotajā pamatojumā par pilsonības piešķiršanu bija argumentēts, ka Višvanata ir Indijas pilsone ar doktora grādu datorzinātnēs, kuras profesionālā darbība saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Kopš 2019. gada viņas dzīve un profesionālā darbība ir saistīta ar LZA, bet kopš 2024. gada viņa strādā uzņēmumā SIA "Dr. Vishys" par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju.

Kā liecina "firmas.lv" informācija, mikrosabiedrība "Dr. Vishys" pieder Kananam Višvanatam, kurš ar LZA gādību ar Saeimas balsojumu tika pie Latvijas pilsonības 2023. gada rudenī un arī tika pieteikts kā farmācijas jomas uzņēmējs un zinātnieks. Pēdējos pāris gadus šis uzņēmums darbojies bez apgrozījuma, bet ar vairāk nekā 200 000 eiro zaudējumiem.

Saeimas komisijas pamatojumā arī bija klāstīts, ka Višvanatas darbība veicinot "mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un inovatīvu farmācijas produktu izstrādi". Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanai bija paudusi LZA vadība, saskatot viņas ieguldījumu zinātnes, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē.

Komisija bija norādījusi, ka atbildīgo iestāžu rīcībā nav ziņu par apstākļiem, kas saskaņā ar Pilsonības likumu liegtu Višvanatai iegūt Latvijas pilsonību.

Komisija, izvērtējot Višvanatas iesniegtos dokumentus, profesionālo darbību, saikni ar Latviju un LZA sniegto atbalstu, secināja, ka "viņas darbība veicina inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstību, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu, Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju". Ņemot vērā minēto un Višvanatas apņemšanos turpināt darbu Latvijas labā, komisija sagatavoja likumprojektu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Pēc lēmuma pieņemšanas publiskajā telpā izskanēja šaubas par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja parlamentu novērst radušās šaubas un, nepieciešamības gadījumā, pārskatīt pieņemto likumu.

Savukārt pati Višvanata iepriekš noraidījusi pārmetumus, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.