Domstarpību vairāk nekā vienprātības: IZM un LIZDA turpina meklēt kompromisu par pedagogu slodzēm
Pēc skaļā skolotāju piketa diskusijas par pedagogu slodžu balansēšanu turpinās jau pie sarunu galda. Jau vakar ministrija kopā ar arodbiedrību līdz pat desmitiem vakarā centās panākt kompromisu, kā turpmāk skolotāju slodzes būtu jāveido. Sarunas atsākās arī šodien, un, lai gan atsevišķos jautājumos izdevies rast vienprātību, aizvien ir daudz domstarpību.
Kopš vakardien notikušā pedagogu piketa pie valdības sarunas starp skolotāju arodbiedrību un Izglītības ministriju uzņēmušas sen neredzētus tempus. Vakar abas puses jau pēc piketa norises par pedagogu slodžu balansēšanu turpināja diskutēt teju sešu stundu garumā, un arī šodien sarunas turpinājās. Atsevišķos jautājumos arī izdevies atrast šķietamu kompromisu.
"Bet te vēl mums jāprecizē, lai nav pārpratumu, tas, ko ministre vakar teica, ka netiks virzīti grozījumi, kas saistās ar 2025. gadu, kas paredzēja palielināt mācību stundu skaita griestus," norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Proti, Izglītības ministrija varētu pārskatīt ieceri, kurā līdzās pārejai uz 40 darba stundu nedēļu vēlējās pedagogiem arī noteikt maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu, ko tie drīkstētu vadīt – to samazinot līdz 26 kontaktstundām nedēļā iepriekš piedāvāto 30 stundu vietā.
"Mēs varam pateikt, labi, ja tas traucē, mēs varam palikt pie šī viena skaitļa, kas ir 26 mācību stundas, nelikt šos griestus. Jautājums, vai tas palīdzēs, vai skolotāji būs mazāk pārstrādājušies, es neesmu pārliecināta," šaubās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Vienlaikus diskusiju lielākā nevienprātība aizvien ir par to, kad sākt slodžu balansēšanu. Arodbiedrība arī pēc divu dienu sarunām neplāno atkāpties no uzstādījuma, ka pērn panāktā streika vienošanās ar valdību paredz – visām pedagogu grupām slodzes ir jāsāk balansēt jau no šā gada septembra. Tikmēr Izglītības ministrija to iecerējusi atlikt līdz 2025. gadam, šogad uzlabojumus ieviešot vien profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem.
"Piedāvā ļoti mazai pedagogu grupai, un izskatās, ka tas ir ar domu pretnostatīt un pašķelt arī pedagogus, kādam kaut ko iedos, un lielākajai daļai diemžēl neko. Bet realitāte ir tāda, ka viņi pārgurst, izdeg un iet prom," norāda Vanaga.
Izglītības ministre gan saka – tas tādēļ, ka šim mērķim trūkst naudas. Arī finanšu ministrs šodien esot apliecinājis, ka šajā gadā ministrija nevar rēķināties ar papildu finansējumu slodžu balansēšanai.
"Ja mēs raugāmies uz šī gada budžetu, tas jau ir izveidots, un izglītības nozarei tieši atalgojumiem jau ir ienācis 91 miljons. Vienkārši tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu laiks, mēs nevaram kaut kur dabūt papildu finansējumu, lai kaut kur ieliktu, pie kam nesakārtotā sistēmā," pauž Čakša.
Tādēļ ministrija rosina, ka slodžu balansēšana būtu jāievieš vienlaikus ar jauno pedagogu atalgojuma modeli "Programma skolā". Šis arī ir viens no priekšlikumiem, kuru atbalsta arī arodbiedrība. Lai to ieviestu no 2025. gada, gan arī būs vajadzīgs papildu finansējums, līdz ar to tā ieviešana būs atkarību no budžeta sarunu gaitas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
