Vairāki tūkstoši izglītības darbinieku otrdien pulcējušies piketā pie valdības ēkas, paužot iebildumus pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai. Sanākušos uzrunāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), audzinošā tonī retoriski vaicājot – vai pedagogi zina, kādēļ atnākuši.
Premjere uzrunā pedagogiem aicināja uzticēties valdībai, vienlaikus uzsvēra, ka Ministru kabinets savus solījumus ir izpildījis.
"Mīļie skolotāji, jūs ziniet, par ko šeit esat atnākuši? Jums algas nepalielināja valdība? Kam nepalielināja? Paceliet rokas! Neredzu rokas. [..] Valdība ir pildījusi visu, ko mēs esam apsolījuši. Lūdzu, nepakļaujaties ultimātiem. Vēlreiz teicu – sarunai esmu gatava. Šobrīd nav pamata uztraukumam, jo valdībā nekas neplānojas tapt pieņemts attiecībā uz jūsu slodzes sabalansēšanu, mums ir laiks sarunām. Es lūdzu uzticēties valdībai. Jo, ja jūs neuzticaties mums, mēs nevaram uzticēties arī jums," pedagogiem piketā teica Siliņa.
Ministru prezidente pauda, ka ir gatava dialogam un turpināt sarunas, kā arī meklēt risinājumus.
Pēc Siliņas uzrunas LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka pedagogi nav ieradušies piketēt atalgojuma dēļ. "Mēs šeit esam slodžu dēļ, mēs vienojāmies, ka slodzes balansē trīs gadu laikā," teica Vanaga.
Kā ziņots, IZM piedāvā no 2025. gada 1. septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku – 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.
Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.
Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025. gada 1. septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.
"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.
Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.
