Ap 2000 pedagogu piketē pret IZM slodžu balansēšanas piedāvājumu; neiztiek bez "augstiem toņiem"

Šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad pedagogi savu neapmierinātību ar notiekošo nozarē lēmuši paust, iznākot ielās.

Šoreiz to galvenā sāpe – pārāk lielā darba slodze, proti, tie netiekot galā ar uzliktajiem pienākumiem.

"Ir diezgan briesmīgi. Man šobrīd skolā ir piektais gads, un man mājās katru nedēļu pa 10 stundām sanāk strādāt tāpēc, ka nav laika fiziski. Starpbrīdī pedagogam nav pat laika aiziet uz tualeti, tev jau jāskrien uz nākamo kabinetu," stāsta Mārupes Valsts ģimnāzijas skolotājs Rihards Eisulis.

"Mums tiešām papildu pienākumu ir ļoti daudz, jo materiālu nav, mēs visu gatavojam paši. No 26 stundām es nedēļā strādāju 50 stundas. Tā otra puse tikai, lai sagatavotos," papildina Mārupes Valsts ģimnāzijas skolotāja Edīte Dāvidsone.

Pedagogam gan šobrīd oficiāli pilna slodze ir 36 stundas nedēļā, kas nozīmē, ka nereti tie par velti nostrādā pat 60 stundu ik mēnesi. Turklāt galā ar pienākumiem netiekot arī pārējā pedagogu saime, sākot no pirmsskolas līdz pat interešu izglītībai.

"Man kolēģe piektdien sēdēja darbā līdz deviņiem vakarā. Piektdienas vakarā! Sestdien, svētdien viņa bija paņēmusi datoru uz mājām un rakstīja mājās tos papīrus, rīt ir pēcsēde, tur jābūt visiem dokumentiem. Kurš par to samaksās?" vaicā Rīgas Ziedoņa pirmsskolas skolotāja Evita Tripka.

Viņai pievienojas arī bērnu un jauniešu centra "Daugmale" skolotāja Ilze Rimicāne: "Mums ir ļoti, ļoti daudz pienākumu, tāpat kā vispārizglītojošajās skolās, gan konkursi, gan gatavošanās un sacensības, ko mēs darām pēc kontaktstundām."

Bērnu un jauniešu centra "Daugmale" skolotāja Linda Vikmane vēl piebilst: "Mēs nostrādājamies, mums brīvā laika nav. Mums ir ģimenes, bet mums brīvā laika nav. Mēs arī sestdienas, svētdienas gribam izbaudīt. Un tas mums nav iespējams pie šādas slodzes."

Nozarē strādājošajiem bija cerība, ka situāciju uzlabos jaunais slodžu balansēšanas plāns. Tagad Izglītības ministrijas paspārnē tas tapis, taču nozari pārstāvošā arodbiedrība turpināt uzstāt – nekas neliecina, ka tas cerēto atelpu skolotājiem nesīs.

Inga Vanaga

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja

"Jaunais piedāvājums diemžēl pasliktina situāciju visiem pedagogiem, mēs to ar aprēķiniem varam pierādīt. Ministrija to nav atspēkojusi. Un pieļaut, ka palielina mācību stundu skaitu un samazina stundu skaitu citiem pienākumiem, kas arī ir ar mīnus zīmi pedagogu makā, tādai pārmaiņai mēs nevaram piekrist."

Pēc skaļiem saucieniem pie piketētājiem šodien iznāca arī izglītības ministre, kura sanākušos un arodbiedrību centās pārliecināt par pretējo. Skolotāji gan nebija gatavi ministres argumentus uzklausīt.

Anda Čakša

izglītības ministre, "Jaunā Vienotība"

"Ir jāsaprot, ka ir jāsalīdzina āboli ar āboliem. Un, ejot cauri metodikai un visām lietām, ir jāvirzās uz priekšu. Un arodbiedrības vadītāja precīzi teica – abām pusēm ir jāpakāpjas pretī. Bet šobrīd tas man izskatās pēc tāda politiskā cirka vairāk, kā iestāšanās par skolotājiem."

Tomēr skolotājus vēl vairāk saniknoja premjere. Lai gan sākotnēji mierīgā tonī viņa skaidroja, ka vēl priekšā vesels gads, līdz slodžu balansēšana tiks ieviesta, kas nozīmē, ka ir vēl gana daudz laika arī diskusijām, kādā brīdī Siliņa lēma pacelt toni un sanākušajiem skolotājiem retoriski jautāja, vai viņi maz zinot, par ko ieradušies strīdēties.

Evika Siliņa

Ministru prezidente, "Jaunā Vienotība"

"Par ko? Jums algas nepalielināja valdība? Pagājušajā gadā jums nepalielināja minimālo tarifu? Kam nepalielināja, paceliet roku! Neredzu rokas. Valdība ir pildījusi visu to, ko mēs esam apsolījuši. Lūdzu, nepakļaujieties ultimātiem! Mums ir laiks sarunām. Un es lūdzu uzticēties valdībai, jo, ja jūs neuzticaties mums, mēs nevaram uzticēties arī jums!"

Vēlāk sociālajā platformā "Facebook" gan Siliņa atvainojās tiem skolotājiem, kurus viņas teiktais aizskāris – tāds neesot bijis premjeres nodoms.