Šovu zvaigzne Līga Eglīte atklāj, kā izvērtušās attiecības ar ārzemju precinieku

Februāra izskaņā valdzinošā Līga Eglīte "tv3.lv – Izklaide" pavēstīja – viņu bildinājis kāds visai simpātisks ārzemnieks, kurš jau sen dzīvo Latvijā. "Viņš bija atklāts un pateica, ka viņa apmešanās atļaujas dokumenti ir derīgi vēl divus mēnešus. Teica, ka gatavs piemaksāt naudu," stāstīja Eglīte.

Potenciālais precinieks, kurš ir austrumu izcelsmes, par stāšanos laulībā viņai bija piesolījis 7000 eiro. "Es viņam nepateicu ne "jā", ne "nē"," tolaik skaidroja Līga.

Tagad Eglīte "tv3.lv – Izklaide" atklāj – vīrietis uzturas ārpus Latvijas un vienā brīdī pagājušajā mēnesī Līga komunikāciju pārtrauca.

"Precinieks būtu vēlējies saistīties ar mani, veidot dzīvi ar mani. Dažreiz domāju, ka viņam tā precēšanās uzturēšanās atļaujas dēļ ir nepieciešama vairāk un ka uztraukumi par dzīves noorganizēšanu viņam primāri pāri visam.

Emocionālais vēsums, kas bija novērojams, man lika domāt, ka viņam var arī nebūt ar mani tāda aizrautība. Bet es par to neapvainojos.

Iemesli var būt dažādi. Līdz ar ko sevi uzskatu par brīvu sievieti un iepazīšanās "tirgu" nepametu," stāsta Līga.

Eglīte stāsta, ka agrāk pat neizskatīja iespēju par potenciālo dzīvesbiedru izvēlēties citas kultūras, rases vai ādas krāsas puisi. Tagad sapratusi, ka tam nav tādas nozīmes.

Viņa dalās novērojumā par rietumu vīriešiem: "Daudz vīriešu pie mums mēdz veidot attiecības, īsti nevēloties saistīt savu dzīvi ar kādu, ar ko tiekas, pat dzīvo kopā. Rietumu cilvēki tiekas tikšanās pēc." Turpretī Austrumos "vairāk raksturīgs meklēt sev dzīvesdraugu nekā tikties izklaides pēc".

Austrumos tradicionāli ģimene vairāk sagaida, ka laulība tiks slēgta ar vietējo, nevis eiropieti, stāsta Līga, taču eksistē arī jauktās laulības. "Nav tā, ka rietumnieki viņiem obligāti kā tāds gardāks kumosiņš," piebilst TV šovu dalībniece.

Līga arī stāsta, ka viņas precinieks kādā brīdī bija izteicis bažas par to, ka latviešu sievietes parasti krāpjot savus vīrus. Šeit dzīvojot, esot to vien redzējis, ka mūsu sievietes to darot. "Austrumu vīrieši parasti ir vairāk noskaņoti izveidot ģimeni," piebilst Līga.

Kaut gan dzirdējusi arī nelaimīgus stāstus par sievietēm, kas apprecas ar austrumniekiem, Eglīte uzskata, ka cilvēkiem no Āzijas valstīm būtu jāatvieglo dzīves iespējas Eiropā, arī Latvijā. "Lai nesajūt spiedienu meklēt radikālus risinājumus uzturēšanās atļaujas dēļ."

"Ārzemniekiem Latvijā ir apgrūtinātas iespējas. Taču, neskatoties uz to, viņi šeit brauc, studē un strādā. Ir valstis, kurās ir labākas iespējas, un iebraucēji pārsvarā mūsu valsti izskata tikai kā vietu, kur atrasties uz laiku," saka Līga.

Eglīte spriež: "Mēs esam maza valstiņa.

Un ļoti uztraukties par to, lai vietējie apprecas tikai ar vietējiem, nav diez ko racionāli.

Ģenētiski tāpat mēs viens otram esam ne tik tāli radinieki. Tāpēc neredzu īpaši iemeslu, kādēļ vietējiem uztraukties, ka kādi ārzemnieki mūsējos izprecēs.

Tāpat arī šeit nav tik daudz cilvēku, lai obligāti no vietējo vides gadītos atrast kādu, ar kuru tiešām būs sapratne. Tas nav tikai tautības jautājums. Un tas attiecas uz abiem dzimumiem."

Eglīte pēdējā laikā domājusi par nodarbinātības jautājumiem iebraucējiem un uzskata: "Viņiem mūsu valstī būtu ar to jāpalīdz. Viņi ir gatavi pie mums darīt to, ko vietējiem var nebūt pat interesanti, kaut vai tikai darba vīzas dēļ. Taču tam ir uzlikts mākslīgs ierobežojums – no darba devējiem tiek prasīts maksāt iebraucējam vairāk nekā vietējiem.

Lai vai cik izdarīgi ir iebraucēji, viņiem šeit nav viegli, un, neskatoties uz to, viņi ar savu neatlaidību kaut kā pat var izsisties."

Eglīte arī aizdomājas par fiktīvajām laulībām, par kuru slēgšanu likums pat paredz cietumsodu: "Tā ir viena no nelaimīgām situācijām, kas arī pie mums atgadās. Un smalkā robeža, kur ir fiktīvums un kur tas skaitās pa īstam, kurā brīdī tā ir tik vienkārši nosakāma?

Šo tēmu pie mums nav populāri apspriest, lai gan ir sabiedrības daļa, kas ar šo problēmjautājumu saskaras, jo īpaši sievietes, kas kaut kādā brīdī šķiras no iebraucējiem."

Lai pasargātu vietējās sievietes no liekām ciešanām, kā Eglītes uzskata, būtu jābūt vairāk alternatīviem risinājumiem uzturēšanās atļauju iegūšanai ārvalstniekiem dzīvei ES.

"Redzētais un novērotais mani vedina domāt arī par to, ka pie mums ir nopietnas problēmas ar ģimenes vērtību saglabāšanu. Ja pie mums viss būtu labi, jautājums par ārzemju preciniekiem būtu mazāk aktuāls.

Laimīga ģimene ir pamatā stiprai sabiedrībai. Bet, lai izveidotu stipru ģimeni, tomēr jāprot domāt noteiktā veidā, jābūt ar attiecīgām vērtībām," norāda Eglīte.

Vaicāta, kādas šovasar vēl aktualitātes, Līga saka: "Jādzīvo un tad jau redzēs. Tikai jādara. Jādara un tad jau ceļš parasti arī atrodas."