Nobīdījies pa labi, taču ne dramatiski. Kāds būs Eiropas Parlamenta jaunais sastāvs?

ES dalībvalstu līmenī šajās vēlēšanās liela uzmanība pievērsta labējo populistu panākumiem. Tomēr – lielākā politiskā spēka statusu jaunajā sasaukumā saglabās centriski labējā Eiropas Tautas partija.

Ja raugāmies uz vietu sadalījumu parlamentā, tad Eiropas tautas partija, kur ir arī "Jaunās Vienotības" deputāti, varētu nodrošināt 186 no kopumā 720 vietām. Šāds rezultāts palielina Ursulas fon der Leienas iespējas nodrošināt otro termiņu Eiropas Komisijas, bloka izpildvaras, prezidenta amatā.

Otrajā vietā esošie sociāldemokrāti varētu iegūt 135 vietas.

"Renew Europe" – tiek prognozēts, ka šī liberālā, proeiropeiskā grupa, kur ir arī "Latvijas attīstībai" deputāts Ivars Ījabs – iegūs 79 vietas.

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kur no Latvijas būs Roberts Zīle un Rihards Kols, varētu saņemt 73 vietas.

Labējā spārna populistiskā un eiroskeptiskā Identitātes un demokrātijas partija varētu iegūt aptuveni 58 vietas, kam seko zaļie ar 53 vietām.

Tiek prognozēts, ka kreiso grupējums iegūs 36 mandātus, bet pie politiskajām grupām nepiederošās partijas, tostarp galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai", varētu iegūt 45 vietas.

Eiropas Parlamenta sastāvs "nobīdījies pa labi"

27 valstu bloka parlamenta sastāvs ir skaidri nobīdījies pa labi, taču ne tik dramatiski, kā tas bija prognozēts. Tomēr labējo populistu uzvaras gājiens iezīmējis politiskās pārmaiņas ES smagsvaru valdībās. Kamēr vēl tika skaitītas balsis, pasaules mediju virsrakstos dominēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēc graujošās sakāves EP vēlēšanās viņš paziņoja, ka atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas.

"Es šovakar atlaižu Nacionālo asambleju. Pēc brīža es parakstīšu dekrētu par ārkārtas vēlēšanām, kuru pirmā kārta notiks 30. jūnijā un otrā kārta 7. jūlijā. Šis ir nopietns un smags lēmums, bet galvenokārt tas ir uzticības akts. Pārliecība par jums, mani dārgie tautieši, par franču tautas spēju izdarīt pareizo izvēli sev un nākamajām paaudzēm," paziņoja Makrons.

ES lielākajā ekonomikā Vācijā  pārliecinoši uzvarēja opozīcijā esošie konservatīvie jeb Eiropas Komisijas prezidentes pārstāvētie un Eiropas Tautas partijas grupā ietilpstošie kristīgie demokrāti – ar 30% vēlētāju atbalstu. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Leiena paziņoja par saprāta uzvaru vēlēšanās.

"Vairākumu nevar izveidot bez Eiropas Tautas partijas, un tas ir svarīgi. Kopā ar citiem mēs uzbūvēsim bastionu pret galēji kreisajiem un galēji labējiem. Mēs viņus apturēsim! Pilsoņi no mums sagaida, ka mēs to nodrošināsim," paziņoja Leiena.

Tomēr arī Vācija vēlēšanu iznākums iezīmējis sabiedrības noskaņojuma maiņu – labus panākumus gūstot populistiem "Alternatīva Vācijai". Atbalsts kanclera Olafa Šolca centriski kreisajiem sociāldemokrātiem noslīdēja līdz 14%, atpaliekot no galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai", kas ierindojās otrajā vietā. AFD, kā ierasts, sevišķi labus panākumus guvusi bijušās Austrumvācijas teritorijā. Partijas popularitāti nav iedragājuši arī nesenie skandāli, kas saistīti ar aizdomām par darbošanos Krievijas un Ķīnas labā.

Eiropas sirdī Beļģijā vienlaikus ar EP vēlēšanām tika izraudzīti nacionālā un reģionālo parlamentu deputāti. Balsojumos uzvarējuši flāmu separātisti, tāpēc no amata atkāpsies premjerministrs Aleksandrs de Kro, kurš pēc rezultātu paziņošanas nespēja valdīt emocijas.

"Es vēlos no visas sirds pateikties visiem brīvprātīgajiem un visiem kandidātiem. Šī ir bijusi īpaši intensīva kampaņa, kurā es tiešām ieguldīju savu sirdi . Paldies visiem, kas palīdzēja," teica Kro.

Tikmēr pretēji prognozētajam Slovākijā un Ungārijā atbalsts prokremliskajām partijām sarucis un iezīmē tautas vēlmi pēc pārmaiņām. Lai gan Ungārijas premjerministra Viktora Orbana nacionālistiskā partija "Fidesz" ieguvusi visvairāk balsu, taču rezultāti uzrādīja tās sliktāko sniegumu pēdējo gadu laikā.

Ungārijas opozīcijas partijas "Cieņa un brīvība" līderis Pēters Maģars norādīja: "Tas ir Orbāna varas fabrikas beigu sākums. Šodien Ungārijā ir sākusies jauna ēra. Mēs panācām šo rezultātu pret Orbāna novecojošo, korumpēto varu."

Slovākijas premjerministra Roberta Fico pārstāvētā prokrieviskā kreiso populistu partija "Smer-SD" cietusi sakāvi svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās. Mums kaimiņos Lietuvā uzvarējuši konservatīvie, savukārt Igaunijā EP vēlēšanās pa divām vietām izcīnīja sociāldemokrāti un tēvzemieši.

Spēku līdzsvars Eiropas Parlamentā ir pamainījies

Tātad spēku līdzsvars Eiropas Parlamentā ir pamainījies, taču ne tik radikāli kā vienubrīd tika prognozēts. Tas nozīmē, ka vairākumu, visticamāk, veidos centrisko partiju koalīcija.

Šobrīd viens no scenārijiem ir "lielā koalīcija" starp centriski labējo Eiropas Tautas partiju, centriski kreisajiem sociāldemokrātiem un "Renew Europe" liberālo grupu, kas kopā veidotu 396 balsis.

Šī šobrīd izskatās arī reālākā iespējamā koalīcija, un šajā gadījumā arī Eiropas Komisijas prezidentei būtu izredzes savākt nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu pārvēlēta uz otru termiņu.

Nevienai citai iespējamai koalīcijai nav pietiekami daudz mandātu, lai sasniegtu 361 kopējo vietu, kas nepieciešama vairākuma veidošanai parlamentā. ES līderiem ir paredzēts pulcēties Briselē, lai oficiāli izvirzītu kandidātu augstākajam amatam Komisijā 28. jūnijā.