Kas turpmākos piecus gadus pārstāvēs Latviju Eiroparlamentā?

Kā ziņots, EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Portāls "tv3.lv" piedāvā apkopojumu – kas pārstāvēs Latviju EP, un ko šie politiskie spēki solījuši partiju vēlēšanu programmās.

Jāpiebilst, ka šis deputātu sadalījums var vēl mainīties, jo notiek darbs pie pasta balstu skaitīšanas. Oficiāli vēlēšanu dati tiks apstiprināti nākamās nedēļas laikā, norāda CVK.

"Jaunā Vienotība" – Valdis Dombrovskis

Valdis Dombrovskis (JV) pirmo reizi EP deputāta amatā ievēlēts 2004. gadā. Pēc tam bijis Latvijas Saeimas deputāts un arī premjerministrs. Par Eiroparlamenta deputātu atkal kļuvis 2014. gada vēlēšanās. Savukārt 2020. gadā kļuvis par Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku jautājumos par ekonomiku cilvēku labā, atbild arī par tirdzniecību.

"Jaunā Vienotība" – Sandra Kalniete

EP deputāte kopš 2009. gada, iepriekš bijusi arī Latvijas ārlietu ministre un Latvijas vēstniece ANO.

"Jaunā Vienotība" Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmā izceļ drošības jautājumus, robežu stiprināšanu, pārdomātu vides un klimata aizsardzību, kā arī sola savu politiku Eiropas Parlamentā virzīt "ar skatu nākotnē, veicinot sabiedrības lielāku iesaisti un politisko līdzdalību, īpaši jauniešu vidū."

Nacionālā apvienība – Roberts Zīle

Roberts Zīle (NA) Eiroparlamenta deputāta amatā ievēlēts arī iepriekšējā sasaukumā, savukārt 2022. gadā ievēlēts par vienu no EP viceprezidentiem.

Nacionālā apvienība – Rihards Kols

Šobrīd – Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis, 13.Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Bijis 12. Saeimas deputāts, Kultūras ministrijas, kā arī Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs. Iepriekš strādājis karaliskajā starptautisko attiecību institūtā "Chatham House" (Lielbritānija). Nodibinājis un vadījis Latvijas Studentu asociāciju Lielbritānijā.

Nacionālā apvienība priekšvēlēšanu programmā norādījusi, ka tās galvenais mērķis vienmēr ir bijis un būs latviska, droša un pārtikusi Latvija. Programmā EP vēlēšanām izcelti punkti par ārējo un iekšējo drošību, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, "Zaļā kursa" ieviešanu, kā arī par latviešu valodas, kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

"Latvijas attīstībai" – Ivars Ijabs

Ivars Ijabs ir Eiropas Parlamenta deputāts, ievēlēts no partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta 2019. gadā. Līdz ienākšanai politikā, bijis politologs, publicists, asociētais profesors Latvijas Universitātē un pētnieks LU Sociālo un politisko pētījumu institūtā.

Priekšvēlēšanu programmā "Latvijas attīstībai" norāda, ka Latvijas interesēs ir: lai ES kļūst par īstu drošības un aizsardzības savienību, lai ES fondi nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības strauju attīstību, un lai Ukraina uzvar Krieviju un pievienojas ES.

"Apvienotais saraksts" – Reinis Pozņaks

Biedrības "Agendum" valdes loceklis, "Twitterkonvojs" vadītājs. Eiroparlamenta vēlēšanās bija "Apvienotā saraksta" deputātu amata kandidātu saraksta līderis.

"Apvienotais saraksts" vēlēšanu programmā izceļ "trīskāršu aizsardzību". "Labākais veids, kā palielināt Eiropas drošību, ir kļūt stiprākiem. Ekonomiski, pilsoniski un militāri," norādīts partijas programmā.

"Latvija pirmajā vietā" – Vilis Krištopans

Kā norādīts partijas mājaslapā, Vilis Krištopans ir uzņēmējs un politiķis. Ievēlēts četrās Saeimās, strādājis piecās valdībās. Bijis satiksmes ministrs un Ministru prezidents. Viens no VID veidotājiem un pirmais VID priekšnieks.

Eiroparlamenta vēlēšanu programmā partija "Latvija pirmajā vietā" izceļ, kas iestājas par tradicionālām vērtībām, ģimenēm, labklājības veicināšanu, piesaistot Eiropas finansējumu un ārvalstu investīcijas.

"Saskaņa" – Nils Ušakovs

EP deputāts kopš 2019. gada. "Saskaņas" valdes līdzpriekšsēdētājs.  Bijis 9. Saeimas deputāts, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (2009—2019).

Partija vēlēšanu programmā norāda, ka tās plāni ir – finanses un ekonomika, sociālā joma, izglītība un medicīna. "ES budžetam jābūt lielākam. Nepieciešams vairāk līdzekļu arī krīzes un kara seku pārvarēšanai. Vienlaikus stingrāk jākontrolē Eiropas budžeta izdevumi," norādīts partijas programmā. Tāpat tajā norādīts, ka partija atbalsta ES un EP kopējo nostāju un rīcību, kuras mērķis ir ātri un efektīvi izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

"Progresīvie" – Mārtiņš Staķis

Aizsardzības ministra ārštata konsultants aizsardzības politikas jautājumos, Rīgas domes deputāts. Pirms tam no 2020.gada augusta līdz 2023.gada jūlijam bija Rīgas domes priekšsēdētājs, taču paziņoja par atkāpšanos no amata, šo lēmumu saistot ar disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām.

Partija "Progresīvie" vēlēšanu programmā izceļ trīs aspektus – drošību, labklājību un vienlīdzību.

"Laikā, kad mūs apdraud Krievija, klimata krīze un uzbrukumi cilvētkiesībām un demokrātijai, Eiropas Savienība ir priekšnoteikums mūsu drošībai," programmā norāda partija. Tāpat "Progresīvie" norāda, ka ES jāturpina celt tās iedzīvotāju labklājība un vienlīdzība.

Kādi būs jaunā Eiropas Parlamenta pirmie uzdevumi?

Jaunā sasaukuma pirmā plenārsesija notiks no 16. līdz 19. jūlijam Strasbūrā.

Pirms šīs sesijas jaunievēlētie deputāti veidos politiskās grupas, pamatojoties uz kopīgām politiskām idejām.

Pirmajā plenārsēdē Parlaments ievēlēs jauno priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus, kā arī lems par to, cik deputātu darbosies katrā parlamentārajā komitejā.

Vēlāk EP deputāti balsos par jauna Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Pēc tam viņi publiskajās uzklausīšanās vērtēs komisāru kandidātus. Lai jaunā Komisija varētu stāties amatā, tai būs jāsaņem Parlamenta apstiprinājums plenārsēdes balsojumā.

Tikmēr EP deputāti turpinās izskatīt un grozīt tiesību aktus, rūpīgi pārbaudīt citu ES iestāžu darbu un apspriest aktuālus jautājumus.