Latvijas deputāti Eiroparlamentā nesēdēs uz "kopīga soliņa". Kas notiek pēc ievēlēšanas?

Eiropas Parlamenta (EP) politiskās grupas ir veidotas atbilstīgi deputātu politiskajai pārliecībai, nevis valstiskajai piederībai, skaidro Eiroparlamenta biroja vadītāja Latvijā Marta Rībele.

"Latvijas deviņi deputāti neveidos tādu Latvijas deputātu soliņu, bet pievienosies šīm te politiskajām grupām. Un pašreizējā mirklī Eiropas Parlamentā ir septiņas grupas, kā arī ir iespēja deputātiem būt pie grupām nepiederošajiem deputātiem," norāda Rībele.

Politologs Jānis Ikstens vērš uzmanību, ka sekmīga darbošanās kādā no grupām ir svarīgs priekšnosacījums, lai mēģinātu iegūt ietekmi Briselē.

"Latvijas deputātu kaut kādu programmātisko uzstādījumu un apsolījumu izpilde nav tikai viņu pašu rokās. Tā izpilde ir atkarīga no tā, cik cieši un cik prasmīgi viņi spēs sadarboties ar citu valstu līdzīgi domājošiem, līdzīgi orientētiem politiķiem," skaidro Ikstens.

Tāpat bez savas politiskās grupas atbalsta neiztikt, lai cīnītos par Latvijas interesēm parlamenta komitejās. To skaits ir divdesmit, bet Latvijas deputāti – tikai deviņi.

"Ja Latvijas cilvēkiem būs kāds svarīgs jautājums kādā komitejā, kurā Latvijas deputāts nav pārstāvēts, tad attiecīgi caur kolēģiem politiskajā grupā varēs gan iegūt informāciju, gan arī ietekmēt šo te lēmumu arī Latvijas cilvēkiem labā virzienā," bilst Rībele.

Lai pēc vēlēšanām jaunpienācēji no Latvijas iestātos politiskajā grupā, kurā jau ir pārstāvēti Latvijas politiķi, jāsaņem viņu piekrišana. Un nekur nav teikts, ka atļauja tiks dota, saka Ikstens: "Es to sauktu par politisko konkurenci – cīņu par vēlētāju prātiem un sirdīm, kas notiek ne tikai Rīgā."

Ja noskatītajā politiskajā grupā neizdodas iekļūt, var dibināt jaunu. Taču tas ir sarežģīti. Lai izveidotu grupu, tajā jābūt vismaz 23 deputātiem no septiņām dalībvalstīm.