Zināmi Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti, uzvar "Jaunā Vienotība"
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.
EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu – 25,07% – ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.
LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS – 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" – 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība – 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" – 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" – 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.
Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija "Tauta. Zeme. Valstiskums", kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī "Tautas varas spēks", kas ieguvis 0,34%, un kustība "Par!", kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA – Roberts Zīle un Rihards Kols.
LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS – Reinis Pozņaks, "Progresīvos" – Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" – Nils Ušakovs, bet LPV – Vilis Krištopans.
Pārējie saraksti EP deputātu mandātus nav ieguvuši, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.
Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir nedaudz pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas. EP vēlēšanās 2019.gadā nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014.gada EP vēlēšanās – 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.
Jau ziņots, ka vēlētāju aktivitāte Latvijā esošajos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos šajā gadā sasniegusi 37,76%.
Tas ir par 42 975 vēlētājiem vairāk nekā 2019.gada EP vēlēšanās, kad vēlētāju aktivitāte Latvijas iecirkņos bija 33,4%
Kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1,362 miljoni vēlētāju Latvijā un 178 761 vēlētājs ārzemēs. Savukārt 2019.gadā kopējais balsstiesīgo skaits bija 1,415 miljoni, tostarp 1,411 miljoni vēlētāju Latvijā, kā arī 3235 vēlētāji ārzemēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
