"Rail Baltica" krīze: vai publiskā un privātā partnerība būs atbilde uz "gadsimta projekta" likstām?

Publiskā un privātā partnerība jeb PPP pēdējās nedēļās bieži pieminēta, ka potenciāli galvenais glābiņš, lai iekavēto, milzīgi sadārdzināto un citu likstu nomākto dzelzceļa projektu "Rail Baltica" dabūtu atpakaļ uz sliedēm.

Varētu jau šķist, ka praktiski jebkurš valsts infrastruktūras projekts ir publiskā-privātā partnerība, proti, publiskais sektors pasūta un privātais būvē, bet PPP tomēr ir sava, atsevišķa lieta, skaidro ekonomists, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Šādās situācijās privātais partneris parasti objektu finansē, uzceļ un ilgtermiņā apsaimnieko, savukārt valsts atbilstoši līgumam daudzus, daudzus gadus maksā par būves izmantošanu, pamazām to atpērkot.

"Visvienkāršākā analoģija, kā saprast šo sadarbības mehānismu ir skatīties kā uz apdrošināšanu. Apdrošinātu piekļuvi pakalpojumam. No neskaidriem izdevumu apjomiem un neskaidriem ilgtermiņa izdevumiem apsaimniekošanai esi ieguvis budžetā pilnīgi skaidru katru gadu maksājamo summu," teic Bērziņš.

Protams, te arī āķis. Līdzīgi kā piesauktajai apdrošināšanai, kā likums, beigu beigās jāsanāk dārgākai nekā paļāvībai uz paša spēkiem, tāpat ar PPP. Partneris šajā visā galu galā papildus ierēķina savu peļņu.

Latvijā ir arī piemērs šāda veida projektiem – 250 miljonu eiro vērtais Ķekavas apvedceļš. Valstij pašai nebija rocības uzreiz par tādu samaksāt, tāpēc izraudzīts partneris, kurš projektu īsteno un iekļauj savā bilancē. Nodokļu maksātāji caur budžetu 20 gadu maksā par piekļuvi infrastruktūrai, bet ietekme uz valsts finansēm izstiepta laikā.

Satiksmes ministrijā neslēpj, ka šis ir ticamākais scenārijs, ko mēģināt izmantot vismaz attiecībā uz daļu no grandiozā "Rail Baltica" projekta. Dārgāks risinājums, toties neizārda budžetu.

Uz jautājumu, vai viss šis haoss ap projektu neradītu problēmas ar partneru vēlmi piedalīties, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) saka: "Absolūti taisnība. Tāpēc mums šobrīd ir disciplinārlietas izmeklēšana, kur mēs vērtējam kāda ir valsts sekretāres atbildība. Vienlaikus, protams, ir jāpilda uzņemtās saistības un mēs virzāmies uz valdību."

Ekonomistu aprindās gan ar zināmu skepsi skatās uz PPP piemērošanu "Rail Baltica" projektam.

"Šo es neesmu analizējis un es nevaru atbildēt, bet tas tiešām ir milzīgi liels projekts ar milzīgi lielu nenoteiktību. Man pagaidām ir šaubas, ka šo šādā veidā var nofinansēt," norāda Bērziņš.

Līdzīgas skeptisks par PPP ir Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA), kurš gan vismaz vērtē, ka Briselē arī jaunajā deputātu un komisāru iesaukumā vajadzētu saglabāties politiskajai vilkmei projektu atbalstīt ar naudu. Tiesa gan, protams, ne visu sadārdzinājumu.

"Es domāju, ka ir auzas, bet mēs arī radām šeit lielāku spriedzi. Neapšaubāmi ir pamodušies arī tie politisko aprindu vai biznesa aprindu cilvēki, kuri šo projektu negribēja redzēt. Tās auzas vai sēnalas ir jāatsijā un jātiek galā ar izmaksu pamatotību," saka Zīle.

Un "Rail Baltica" Rīgas centrā joprojām top. Kā šo ievārīto finansiālo putru izstrēbt vēl kādu laiciņu īsti skaidrības nebūs. Valdība par kādiem konkrētiem risinājumiem grasās lemt tikai rudenī.