Politiskajā arēnā nerimst vainīgo meklēšana par "Rail Baltica" problēmām

Par to trešdien sprieda arī Saeimā, kur iepazinās ar Valsts kontroles skarbajiem secinājumiem par projektu. Skaidrs, ka "Rail Baltica" krīzē jautājumu joprojām ir krietni vairāk nekā atbilžu.
Saeimā izskan skarbi pārmetumi bijušajam satiksmes ministram Tālim Linkaitam, kurš neesot sniedzis korektu informāciju par projekta sadārdzinājumu.

Kad Valsts kontrole nāk klajā ar savām atziņām un secinājumiem, ierasti to visu skata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Šoreiz, kad runa par tā saukto gadsimta projektu "Rail Baltica", protams, ļoti liela uzmanība tam veltīta parlamentā.

Revidenti trešdien iepazīstināja deputātus ar graujošajiem secinājumiem par grandiozo projektu. Termiņi iekavēti par gadiem, daudzkārtējs sadārdzinājums jau tā miljardos mērojamajā būviecerē, pamatīgas problēmas pārvaldībā. Parlamentāriešu sejās kaut kas starp neticību un izmisumu.

Skaidrs, ka vieglu risinājumu nav. Projektu atmetot, jāatmaksā saņemtais Briseles finansējums, jāsamaksā parādi, jāiekonservē vai jānojauc jau uzceltais. Virzoties tālāk, par Eiropas naudu visu nenosegt, bet pašai valstij maciņš spiež.

"Viegli tas nebūs. Jāmeklē neordināri un dažādi risinājumi. Valsts budžets to nespēs nodrošināt viennozīmīgi," norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.

Sēdē arī apsprieda vēl pirms tās izplatītos satiksmes ministra Kaspara Briškena komandas pārmetumus bijušajam šī amata ieņēmējam Tālim Linkaitam informācijas slēpšanā par patieso projekta sadārdzinājumu.

Briškena birojs atsaucas uz diviem sagatavotiem ziņojumiem valdībai 2022. g. – Saeimas vēlēšanu gadā. Pirmajā norādīts, ka 2021. gadā cenās projektā trūkstošais finansējums varētu jau pārsniegt pusotru miljardu. Šis dokuments nobremzēts, savukārt nākamajā, ko arī skatīja valdība, jau uzrādīti aptuveni par miljardu mazāki skaitļi 2016. gada cenās. Turklāt jau tad esot bijis skaidrs, ka "Rail Baltica" izmaksās vēl dārgāk.

Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie")

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs

Šī informācija nav tikusi nesta tālāk un nav bijusi pilnīgi atklātība par šo projektu kopumā. Mēs visu laiku esam no politiskās vadības, iepriekšējās politiskās vadības puses slēpuši informāciju no Ministru kabineta, slēpuši informāciju arī no publikas. Beigu beigās šobrīd esam tur, kur mēs esam.

Kāda loma bijusi bijušajam ministram Linkaitam, Valsts kontrole nekomentēja, bet apliecināja, ka bijušas nesakritības. "Mēs redzējām vairākas epizodes, kad gan par projekta tvērumu, gan par summām, gan vēlāk arī par sadārdzinājumiem ir gatavoti dokumenti izskatīšanai Ministru kabinetā, un tad tie vai nu nav nonākuši Ministru kabineta dienaskārtībā, vai tur nonākuši ar atšķirīgu informāciju," norāda Valsts kontrolē.

Eksministrs Linkaits neslēpj, ka tiešām apturējis sākotnējā ziņojuma virzību, taču tas bijis saistīts ar valdībai piedāvāto lēmumu turpmāk nefinansēt jaunus transporta projektus no Kohēzijas fonda, nevis kaut kādām izmaiņām ziņojuma tekstā. Par sadārdzinājumu esot vēstīts.

"Tas ir saprotams katram ekonomistam kā pie inflācijas, pie… [..]. Tur ir norādīts, ka tās ir tikai aplēses un ka gala izmaksas mēs zināsim tad, kad būs pabeigta projektēšana. Es domāju, ka tas cipars vienalga un joprojām ies uz augšu ar katru gadu," norāda Linkaits.

Kā varētu samaksāt par "Rail Baltica", valdībā iecerēts šķetināt līdz oktobrim.