Karstums ir ieradies. Ūdens vakar paņēmis četras, kopā šogad 46 dzīvības

Aizvadītajā diennaktī no ūdenstilpēm izcelti četri bojāgājušie, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Trešdienas vakarā glābēji no ūdenstilpes Jaunciema gatvē Rīgā izcēla mirušo. Tāpat trešdienas vakarā mirušais izcelts no ūdens Sēlpils pagastā. Savukārt trešdienas rītā viens noslīkušais izcelts no upes Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, kā arī no dīķa Salaspilī.

VUGD mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka šogad kopš peldsezonas atklāšanas 15. maijā no ūdenstilpēm izcelts 21 bojāgājušais. Kopumā šogad noslīkuši 46 cilvēki.

Par drošību uz un pie ūdens jārunā ne tikai tāpēc, ka pastāv risks noslīkt, bet arī gūt nopietnas traumas. Ūdens ir bīstama stihija, un ne tikai peldētājiem – ne mazāk risku ir arī visu vecumu nepeldētājiem. Traumas pie ūdens cilvēki gūst bieži, un to spektrs ir plašs – saišu sastiepumi, lūzumi, muskuļu un cīpslu ievainojumi, hematomas.

Piemēram, nesen Apdrošināšanas sabiedrība BALTA saņēmusi atlīdzības pieteikumu par negadījumu, kad kāda meitene, atpūšoties pie ezera Lilastē, sagriezusi roku pret zemē iespraustu gaismas lukturīti, norāda BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Katru gadu BALTA tiek pieteiktas arī atlīdzības par 2–4 gadījumiem saistībā ar noslīkšanu, arī šogad diemžēl jau ir viens šāds gadījums.

Drošība uz ūdens!

• Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās! Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
• Nepeldieties viens! Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.
• Nepeldieties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
• Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.
• Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
• Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti.
• Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu.
• Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.
• Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
• Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos neatstājiet peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.
• Ja esi iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
• Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.