Bažas par Francijas vēlēšanu iznākumu un valsts turpmāko palīdzību Ukrainai
Visa Eiropas Savienība šobrīd diezgan satraukti vēro, kāds būs parlamenta vēlēšanu iznākums Francijā. Jau rīt, 7. jūlijā, tur norisināsies vēlēšanu otrā, noslēdzošā kārta. Šim balsojumam būs ietekme arī uz Francijas turpmāko ārpolitisko kursu. Bažas rada vēlēšanu favorīta – labējo populistu partijas – līderu izteikumi, piemēram, par turpmāko palīdzību Ukrainai.
Pirms nedēļas, vēlēšanu pirmajā kārtā gana skaļu uzvaras pieteikumu Francijā izdarīja labējie eiroskeptiķi. Zināmākā – partijas Nacionālā apvienība de facto līdere Marina Lepēna.
Viņa arīdzan labi zināma Kremļa aprindās, ar kurām uztur īpaši draudzīgas attiecības jau vairāku gadu garumā.
Intervijā kanālam CNN vēlēšanu otrās kārtas priekšvakarā viņa nav vairījusies atzīt, ka galēji labējo uzvaras gadījumā atbalsts Ukrainai no Francijas, kas patlaban ir viena no nozīmīgākajām palīdzības sniedzējām, varētu apsīkt.
"Mēs esam atbalstījuši Ukrainu visus šos divus gadus, norādot, ka mums ir divas sarkanās līnijas, kas bija – franču karaspēka nosūtīšana uz Ukrainas teritoriju. Jo francūži, manuprāt, pilnībā iebilst pret to. Un tāldarbības ieroču piegādi, kas varētu skart Krieviju un tādējādi padarīt Franciju līdzvainīgu šajā konfliktā."
Taču neskatoties uz Lepēnas skaļajiem izteicieniem, Francijas nacionāļu premjera amata kandidāts Žordans Bardella savu nostāju pret Krievijas agresiju ir paudis citādāk. Viņš franču medijiem teicis – ja viņa vadītā partija uzvarēs parlamenta vēlēšanās, Krievijas imperiālisma uzbrukums Ukrainai netiks tolerēts un atbalsts kara plosītajai valstij neapsīks.
Jebkurā gadījumā Francija gatavojas saspringtai un nozīmīgai vēlēšanu dienai. Pēc galēji labējās Nacionālās partijas pārliecinošajiem rezultātiem pirmajā kārtā, viņi cer uz uzvaru arī rīt. Taču tas, vai tā tiešām tiks panākt vēl ir atvērts jautājums.
"Izskatās, ka pirmajā balsojumā francūži vēlējās sodīt savu prezidentu Emanuelu Makronu. Bet otrajā balsojumā viņi, šķiet, ir nobijušies no savas pārdrošības un nevēlas atdot varu galēji labējiem un gādās, lai viņiem nebūtu vairākuma valdīšanai, pat ja viņiem būs, iespējams, neliels relatīvais vairākums."
Šo parlamenta vēlēšanu rezultātā Francijā varētu izveidoties pirmā galēji labējā valdība vai arī politiskais strupceļš, kas varētu būtiski ietekmēt ne tikai pašas Francijas politisko ainavu, bet arī starptautiskās politikas skatuvi.
Ņemot vērā, ka pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti izraisīja protestus un nemierus Parīzes ielās, gaidot otro kārtu, daudzviet jau ir mobilizēti kārtībsargi, baidoties no vēl lielākas spriedzes saasināšanās arī sabiedrībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
