Atteikts trūcīgā vai maznodrošinātā statuss. Kad nabagais Latvijā kļūst pārāk "bagāts"?

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, uz šī gada maiju Latvijā trūcīgās ģimenes (personas) statuss piešķirts 43 483 personām, savukārt maznodrošinātās ģimenes (personas) statuss – 21 868 personām.

Uz sociālo palīdzību var pretendēt personas, kuras saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi, jo tām nav ienākumu vai tie ir zemi, un kuras nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību, portālam "tv3.lv" skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta vecākā eksperte Alīna Klimone.

Valsts līmenī ir noteikti minimālie ienākumu sliekšņi un materiālā stāvokļa līmenis sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusa saņemšanai:

• Trūcīga statusa saņemšanai tie ir 343 eiro pirmajam un vienīgajam cilvēkam ģimenē, bet 240 eiro – katram nākamajam ģimenes loceklim;
• Savukārt maznodrošinātu personu ienākumu slieksni nosaka pašvaldības, taču tas nedrīkst būt augstāks par 549 eiro pirmajai un vienīgajai personai ģimenē, un ne augstāk kā 384 eiro katram nākamajam ģimenes loceklim. Tajā pašā laikā tas arī nedrīkst būt zemāks par noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Lai saņemt sociālo palīdzību, mājsaimniecībai (ar mājsaimniecību tiek saprasts — vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi) pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, kuram jāpievieno ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus. Dokumentu klāsts var būt dažāds, jo tas ir atkarīgs no situācijas.

Obligāti visiem mājsaimniecības locekļiem, kuriem ir atvērts konts bankā, jāiesniedz bankas kontu pārskatus par iepriekšējiem trīs mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas, bet pārējie dokumenti tiek pieprasīti individuāli, izvērtējot situāciju. Piemēram, ja mājsaimniecības loceklis ir saimnieciskās darbības veicējs, tad viņam būs jāuzrāda izziņa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, gadījumā, ja mājsaimniecība dzīvo īrētā dzīvoklī, būs jāuzrāda īres līgums utt.

Kad nabagais kļūst pārāk "bagāts"?

Trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanai sociālajā dienestā tiek ņemts vērā ne tikai ienākumu apmērs, bet arī izveidojušies uzkrājumi jeb konta atlikums, kā dēļ valsts vai pašvaldības atbalsts var iet gar degunu.

LM eksperte Klimone skaidro, ka, novērtējot mājsaimniecības materiālo stāvokli sociālās palīdzības saņemšanai, tiek vērtēti mājsaimniecības uzkrājumi. Par naudas līdzekļu uzkrājumu netiek uzskatīts naudas līdzekļu uzkrājums mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērā. Proti, šobrīd tas ir 343 eiro pirmajai un vienīgais personai mājsaimniecībā un 240 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Norādot ministrijai uz to, ka konta atlikuma jeb uzkrājumu slieksnis trūcīgas un maznodrošinātas personas ierobežo to iespējās mēģināt veidot drošības spilvenu nebaltām dienām, piemēram, iekrāt savām bērēm vai citām likstām, LM eksperte atzīmē, ka ir izņēmuma gadījumi, kad personas ar kādu no statusiem konta izraksts var netikt ņemts vērā.

"Pēc jūsu aprakstīta gadījuma noprotam, ka pensionāre dzīvo viena, līdz ar to, pieprasot sociālo palīdzību un trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusu, personas konta atlikums (uzkrājums) nevar būt liekāks par 343 eiro. Taču gadījumā, ja personai, piemērām, būtu paredzēta operācija, kuras nepieciešamību persona varētu dokumentāli pamatot, kā arī dokumentāli pamatot plānotās operācijas izmaksas, tad sociālais dienests, vērtējot situāciju, izņēmuma kārtā operācijai nepieciešamo summu varētu nevērtēt kā uzkrājumu," skaidro Klimone.

Secinājums – personām ar trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, kurām tas iespējams, uzkrājumu nebaltām dienām drošāk veidot "zeķē", nekā naudu atstāt bankas kontā, lai nav jābaidās, ka kādā brīdī iekrātā "bagātība" nekļūst par lielu.

Uz kādu atbalstu var pretendēt?

Ministru kabinets nosaka vienotu, visām pašvaldībām saistošu pamata sociālās palīdzības piešķiršanas un aprēķināšana kārtību, tās apmēru un piešķiršanas nosacījumus. Pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem izmaksā šādus pamata sociālās palīdzības pabalstus:

• garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, kas ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai. GMI slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas, tas ir 137 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 96 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem;
• mājokļa pabalstu, kas ir materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Valsts noteikusi virkni atvieglojumu un atbalsta pasākumu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām dažādās jomās, piemēram, valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, samazināta maksa par elektroenerģiju, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, atbrīvojums no pacienta iemaksas veselības aprūpes iestādē, kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču izdevumu pilnīga atmaksa.

Tāpat trūcīgas un maznodrošinātās mājsaimniecības (ja maznodrošināto mājsaimniecību ienākumi nepārsniedz 411 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamai personai 288 euro) var saņemt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas ietvaros sniegto atbalstu pārtikas un saimniecības preču paku veidā, kas ir papildu atbalsts valsts un pašvaldību sniegtajai palīdzībai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Pašvaldības savos saistošajos noteikumos nosaka atšķirīgus papildu sociālās palīdzības pabalstus:

• pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai, kas ir materiāls atbalsts personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai;
• pabalsts krīzes situācijā, kas ir operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pašvaldības dome var saistošajos noteikumos noteikt arī  brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus (piemēram,  svētku pabalstu, vienreizēju pabalstu personām ar invaliditāti kopš bērnības, pabalstu veselības uzlabošanai u. c.). Plašāk ar atbalsta iespējām iespējams iepazīties, klikšķinot šeit.