Uz saturu

"Ātrā zvaigznīte", iespējams, ir ceļā uz bēgšanu no mūsu galaktikas

Tā dēvētais hiperātruma objekts, kas ir vai nu mazmasa zvaigzne, vai brūnais punduris, pārvietojas cauri Piena Ceļam ar ātrumu aptuveni miljons jūdžu stundā.

2024. gada 24. augustā 9:27

Brīvajā laikā Toms Bikls (Tom Bickle), astronomijas students Sauthemptonā, Anglijā, labprāt šķirsta nakts debess laika momentuzņēmumus, meklējot hipotētiskās devītās planētas un citu apslēptu objektu pēdas, kas slēpjas mūsu Saules sistēmas nomalēs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ātrā zvaigznīte", iespējams, ir ceļā uz bēgšanu no mūsu galaktikas. FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS/YOUTUBE

Vienā no šādām reizēm viņš pamanīja kaut ko dīvainu: vāju plankumu, kas pārvietojās pa viņa datora ekrānu, raksta izdevums "The New Your Times".

"Es uzreiz sapratu, ka tas ir neparasti," teica Bikls.

Profesionāli astronomi sekoja šim novērojumam. Objekts ir vai nu zemas masas zvaigzne, vai objekts, ko dēvē par brūno rūķīti, un tas skrien cauri kosmosam ar ātrumu miljons jūdžu stundā. Ar šādu ātrumu tas varētu pārvietoties pietiekami ātri, lai izlauztos no Piena Ceļa gravitācijas spīlēm.

"Tieši tad, kad šis skaitlis parādījās, mēs sapratām, ka mums ir kaut kas iespaidīgs," sacīja Kalifornijas Universitātes fiziķis Adams Burgasers (Adam Burgasser), kurš vadīja pētījumu par novērojumu, kas šomēnes publicēts žurnālā "The Astrophysical Journal Letters".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Adams Burgasers

"Mēs bijām ļoti satraukti."

Šis atklājums var izgaismot mūsu galaktikas vecākās – un dažas no visātrākajām – zvaigznēm, ko dēvē par halo zvaigznēm.

Adams Burgasers

"Viens no veidiem, kā mēs atrodam vecas zvaigznes, ir tas, ka mēs zinām, ka tās pārvietojas pa ļoti dīvainām orbītām."

Lielākā daļa zvaigžņu, kas atrodas mūsu Saules tuvumā, riņķo pa apli ap Piena Ceļa disku. Taču halo zvaigznēm bieži vien ir ovālas jeb no galaktikas plaknes atvirzītas trajektorijas.

Tas ir tāpēc, ka tās, visticamāk, izveidojušās, pirms Piena ceļš nostabilizējās savā pašreizējā struktūrā, teica Dr. Burgasers.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Adams Burgasers

"Halo zvaigžņu lielais ātrums patiesībā liecina par to atšķirīgo izcelsmi."

Līdz šim ir atklātas vairāk nekā ducis "hiperātruma" zvaigžņu, kas šķērso galaktiku ar vairāk nekā 900 000 jūdžu stundā, kas ir divreiz ātrāk par mūsu Saules ātrumu. Taču visu to masa ir tuvu vai lielāka par Saules masu.

"Ātrā zvaigznīte", iespējams, ir ceļā uz bēgšanu no mūsu galaktikas. FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS/YOUTUBE

Turpretī jaunatklātā objekta, ko astronomi kataloģizējuši kā CWISE J1249+3621, masa ir tikai 8 procenti no Saules masas. Tas ir tieši uz klasifikācijas robežas starp zvaigzni un brūno pundurzvaigzni, ko dēvē arī par "neveiksmīgu zvaigzni", jo tai trūkst pietiekamas masas, lai tajā notiktu ūdeņraža kausēšana.

Pēc Dr. Burgasera domām, nav skaidrs, vai objekti ar tik mazu masu varēja veidoties Piena Ceļa agrīnajā vēsturē. Turklāt tā ārkārtējais ātrums liecina, ka tam varētu būt neparasta izcelsme.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viena no alternatīvām teorijām par to, kā CWISE J1249+3621 ieguva savu sparu, ir tāda, ka tā savulaik bija ieslēgta orbītā ap balto rūķīti jeb eksplodējušas zvaigznes kodola atlikumu. Šādas supernovas trieciens varēja paātrināt pavadoni līdz tik lielam ātrumam.

Vēl viena iespēja ir tāda, ka objekts bija daļa no zvaigžņu kopas, kas saskārās ar melno caurumu pāri, un šī mijiedarbība spēcīgi izspieda objektu no sistēmas.

Trīs amatieru novērotāji, tostarp Bikls, projekta "Backyard Worlds: Planet 9" ietvaros atklāja CWISE J1249+3621. Dalībnieki meklē kustīgus avotus attēlos, ko uzņem NASA Wide-field Infrared Survey Explorer un tā pagarinātā misija, kas jūlijā tika pārtraukta.

"Varētu domāt, ka varētu uzrakstīt programmatūras paketi, lai to izdarītu," teica Dr. Burgasers.

Adams Burgasers

"Cilvēka acs daudz labāk un daudz ātrāk atrod šīs vājās kustīgās zvaigznītes nekā jebkurš algoritms, ko esam izmēģinājuši."

Lai apstiprinātu jaunatklātā objekta ātrumu, pētnieki izmantoja datus no esošajiem debess pārskatiem un papildu novērojumiem ar Keck II teleskopu Havaju salās. Taču būs nepieciešams vairāk informācijas par tā ķīmisko sastāvu, lai atrisinātu noslēpumu, no kurienes tas radies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piemēram, senāko galaktikas objektu ķīmiskajam sastāvam vajadzētu būt līdzīgam agrīnajā Piena Ceļā esošajam sastāvam; savukārt supernovas uzspridzinātā objektā būs daudz niķeļa.

Dr. Burgasers nav noraizējies par objekta notveršanu, pirms tas izlido starpgalaktiskajā telpā. Viens miljons jūdžu stundā mums uz Zemes var šķist smieklīgs ātrums, taču ar šādu ātrumu tas nobrauc tikai 1,5 gaismas gadus tūkstošgadē.

"Kosmoss ir liels," viņš teica. "Mēs varam atļauties nesteigties."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm