Iekļauj savā zelta rudens vērošanas maršrutā Rāznas Nacionālo parku

Lielais Liepukalns (289,3 m.v.j.l.) ir Latgales augstākā un Latvijas trešā augstākā virsotne. Tajā ir uzbūvēts viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (34 m). No torņa labi redzams blakus esošais Dzerkaļu kalns (286,3 m.v.j.l.), kas ir augstākā virsotne Latvijā pēc relatīvā augstuma.

Rāznas Nacionālajā parka zelta rudens mozaīkveida ainavu var baudīt arī no Mākoņkalna skatu platformas.

Dodoties uz Latvijā salām bagātāko ezeru – Ežezeru, vērts apmeklēt Piloru ozolu audzi. Ežezeru var vērot arī Jaundomes muižas takā. Jaundomes muižā arī apskatāma Andra Eglīša fotoizstāde.

Viena no retajām Latvijas ozolu tīraudzēm, platība 19,6 ha, kurai dabas aizsardzības statuss tika piešķirts jau 1928. gadā. Lielāko ozolu vecums tiek vērtēts ap 300-400 gadiem.

Piloru ozolu audze atrodas Ezernieku-Andzeļu ceļa malā, kur izveidots neliels auto stāvlaukums, taka, uzstādīts informatīvais stends un izveidota atpūtas vieta ar laipu, no kuras paveras skats uz Ežezera ziemeļdaļas līci un salām.

Šeit ir sastopamas ozolu audzēm raksturīgās augu, sēņu un kukaiņu sugas, taču tās atpazīs zinātājs.

Rudens noskaņu labi sajust, apmeklējot Stalidzānu Svilušā kalna vai Jukumu Grumuškas kalna-pilskalna takas, vai dodoties uz Jaunstašuļu akmeņu taku un Andrupenes purva taku.

Stalidzānu pilskalns jeb Stalīdzānu Svilušais kalns, kādreiz saukts arī par Kara kapiem. Tā taka ved caur egļu mežu apkārt Stalidzānu Svilušajam kalnam-pilskalnam.

Nav pieejama cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem.

Interesanta pastaiga būs Jaunstašuļu akmeņu takā, kurā ir apskatāmi četri ievērojami laukakmeņi. Stendi takas malā stāsta par apkārtnē esošo ekosistēmu – bebraines, pļavas un meža strauta iemītniekiem. Vienā no takas atzariem simtgadīga liepa.

Āžmuguras akmens ir pelēkbrūngana trijstūra akmens prizma, kura atgādina āža muguru, netālu no Āžmuguras akmeņa, neliela purviņa malā guļ Platais akmens. Tas pretēji savam kaimiņam ir plakans. Ap abiem akmeņiem vijas nostāsti. Viens vēstī, ka Āžmugura ir Platā akmens daļa, un arī Platā akmens iedobumā sakrājies lietus ūdens spējot ārstēt kārpas.

Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem noaugušā vietā. Akmens augstums no zemes 0,75 m , apkārtmērs pie zemes 5,85 m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09m, dziļums 0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā, acīmredzot, nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā it kā iecirsti trīs pakāpieni. Netālu no Velna pēdas akmeņa skatāms Zirga pēdas akmens ar iedobumu, kas atgādina zirga pēdas nospiedumu.

Savukārt Andrupenes purva taka – taka atrodas aiz Andrupenes lauku sētas muzeja. Te varam iepazīt sūnas, pārliecināties par sfagnu lielo ūdens uzsūkšanās spēju, gar laipas malām ieraudzīt apaļlapu raseni un purva dzērveni, apskatīt spilves, vaivariņus un purva vārnkāju.

Skaistas rudens ainavas var vērot arī Lūznavas muižas parkā, kur dīķa atspulgos atainojas dižās parka priedes.