Krievijas jaunākā raķete "Orešņik". Putina blefs vai drauds?

Putins paziņojumā norādīja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas nespēj notriekt šādas raķetes, jo tās ātrums sasniedz 2,5 līdz 3 kilometrus sekundē.

Kas līdz šim zināms par Krievijas jaunāko ieroci, un kādu kaitējumu "Orešņik" var nodarīt? Medijam "Meduza.io" komentēja Krievijas kodolpolitikas eksperts, aizsardzības politikas pētnieks Maksima Starčaks.

Par "Orešņik" šobrīd zināms maz, izņemot Putina vārdus. Pentagons un dažādi eksperti ir vienisprātis, ka "Orešņik" raķete ir tikai "RS-26 Rubež" raķetes modifikācija. Eksperts atgādina, ka "Rubež" izstrādāta 2010. gadā, un nekad nav nonākusi masveida ražošanā.

"Putins paziņoja, ka šī ir vidēja darbības rādiusa "Orešņik" raķete, bet pierādījumu šiem vārdiem nav. Ja tā ir "Rubež" modifikācija, raķetei var būt arī starpkontinentāls diapazons," piebilda Starčaks.

Savukārt, komentējot Putina dižošanos ar raķetes ātrumu un to, ka to nevar notriekt pretgaisa aizsardzības sistēmas, eksperts norādīja – nav zināms, vai raķete tiešām spēj sasniegt ātrumu līdz 3 kilometriem sekundē. "Kremlim ir tendence šādas lietas pārspīlēt. Otrkārt, pati Maskava var nezināt, vai pretgaisa aizsardzības sistēma spēj iznīcināt raķeti vai ne. Bez testiem vai reāliem kaujas mēģinājumiem to nošaut, tie ir nepamatoti apgalvojumi," teica Starčaks.

Pēc eksperta domām, raķete var būt arī aprīkota ar kodolgalviņu.

Arī bijušais Lielbritānijas armijas virsnieks, riska novērtēšanas uzņēmuma "Sibylline" dibinātājs Džastins Kramps uzskata, – maz ticams, ka Krievija masveidā saražojusi jauno raķeti "Orešņik".

Kramps BBC norādījis, ka šis ierocis, visticamāk, ir "ierobežota vai eksperimentāla" raķete, līdzīgi kā citi nesen veiktie Krievijas militārie jauninājumi.

Viņš norādīja, ka šīs raķetes izšaušana, iespējams, bija Maskavas spēju "demonstrācija".

Taču Kramps arī piebilda, ka Maskava, iespējams, izmantoja šo triecienu kā brīdinājumu, uzsverot, ka raķete – kas ir ātrāka un modernāka nekā citas Krievijas arsenālā esošās – spēj būt nopietns izaicinājums Ukrainas pretgaisa aizsardzībai.

Iepriekš jau vēstīts, ka Ukrainas armija ceturtdienas rītā ziņoja, ka Krievija pirmo reizi kopš kara sākuma ir palaidusi starpkontinentālu ballistisko raķeti (IBR) "Rubež", hiperskaņas raķeti "Kinžal" un septiņas spārnotās raķetes H-101. Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku teikto starpkontinentālā ballistiskā raķete tika palaista 21. novembra naktī no Astrahaņas reģiona, kas atrodas Krievijas dienvidos, netālu no Kaspijas jūras. Uzbrukuma mērķis esot bijusi kritiskā infrastruktūra un uzņēmumi centrālajā un austrumu Dnipro apgabalā.

Kā ziņots, Sākotnēji izskanēja informācija, ka Krievija izšāvusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, bet ASV amatpersona vēlāk paziņoja, ka tā bijusi eksperimentāla vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete. Pēc amatpersonas teiktā, Krievijai, visticamāk, ir tikai dažas šādas eksperimentālas raķetes.

NATO un Ukraina nākamnedēļ Briselē apspriedīs Krievijas eksperimentālās hiperskaņas vidējā darbības rādiusa raķetes izšaušanu pret Ukrainu, piektdien paziņojuši diplomāti.