Vai "Rail Baltica" vispār tiks uzbūvēta? Pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma "Nord Express"

Filma iemantojusi nosaukumu "Nord Express", kas patiesībā ir kādreizējās Beļģijas-Francijas dzelzceļa līnijas vārds. Tā savulaik savienoja Rīgu ar Parīzi un citām Eiropas pilsētām. "Ja tiek būvēts kas līdzīgs, tas ir jāfiksē. Kā man ir mācījis mans kolēģis Ivars Seleckis, kas nav piefiksēts, tas nav bijis. (..) Tāpēc radās ideja piefiksēt šādu gadsimta projektu, kuru būvē mūsu paaudze," par filmas ideju pastāsta tās producents Gints Grūbe.

Primārā iecere jeb filmas pamatdoma bija fiksēt tik vērienīga projekta būvniecību. Taču, kā norāda Grūbe, "mēs visi esam iesvaidīti Latvijas pēdējo 30 gadu politikas, ekonomikas un kultūras vēsturē. Nacionālo bibliotēku, šķiet, cēlām 30 gadus. Tas nav tikai mūsu fenomens. Arī, piemēram, Berlīnes lidostu cēla tikpat ilgi. Tā nav kāda mūsu nacionālā īpatnība, kuras fiksācijā mēs metāmies. Bet sākotnēji gribējām parādīt, cik ļoti viens parasts cilvēks un kinematogrāfi saprot to lietu kontekstu, kā šis projekts top. Kas ir viens miljons? Kas ir viens miljards? Cik daudz ir septiņi vai 15 miljardi?"

Filmā dalību kā pētniece ņēmusi arī "Re:Baltica" žurnāliste Inese Braže, kura skaidro, ka dokumentālā stāsta uzņemšanas sākumā ar projektu viss vēl nebija slikti. Priekšvēstneši bijuši, taču nekas sākotnēji neliecinājis, ka problēmas samilzīs tik ļoti.

"Mūsu uzdevums bija – angliski ir teiciens, sēdēt kā mušai uz sienas un skatīties no malas, vērot, sekot līdzi vairāku gadu garumā. To mēs arī darījām. Attiecīgi sāka parādīties pirmās problēmas, un šī muša palika aktīvāka. Filmā lēnām iezīmējas šie faktori, bet liels uzsvars ir arī uz cilvēkfaktoru, piemēram, tiem cilvēkiem, caur kuru mājām ies sliedes," stāsta Braže.

Līdz ar to filmas stāsta pamatā nu sakņojas jautājums – kā mēs demokrātiskā valstī spējam pieņemt lēmumus?