Par šo projektu ilgi maksāsim. "Rail Baltica" problēmu pingpongs turpinās
Sagaidāmie ieņēmumi no "Rail Baltica" ne tuvu nenosegs sagaidāmās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, to trešdien parlamentārās izmeklēšanas komisijā atzina valdības pārstāvji, starp kuriem turpinās domstarpības, kā vispār virzīties tālāk ar tā saukto gadsimta projektu.
Asos toņos Saeimā turpinās "Rail Baltica" parlamentārā izmeklēšana. Satiksmes un finanšu ministri skaidrojas, ko darīt tālāk ar tā saukto gadsimta projektu.
"Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija darbu sāka vasarā un aizvadītājos mēnešos, pratinot gan pašreizējās, gan iepriekš projektā iesaistītās amatpersonas projektā, lielā mērā jau izkristalizējies, ka pamata problēma bijusi pārvaldība. Proti, nebija skaidrs atbildības sadalījums un atbildīgo cilvēku. Tas viss rezultējies, ka "Rail Baltica" gan dramatiski sadārdzinājies, gan iekavēts, bet joprojām ir daudz jautājumu, ko vispār darīt tālāk.
Uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju trešdien aicināts satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un valsts maciņa turētājs Arvils Ašeradens (JV). "Rail Baltica" tālākai virzībai jau faktiski visu gadu norauts stopkrāns, Ministru kabinetam tā arī nespējot nolemt, kādā veidā, apmērā un secībā projektu turpmāk īstenot. Valdības domstarpības kā uz delnas arī trešdien. Ne tikai par turpmāko, bet arī to, kā tik skaudrā situācijā nokļūts un cik par projekta likstām zināts jau gadiem.
"Ļoti daudz informācijas valdībai tika noklusēta. Tiklīdz Finanšu ministrija saņēma pirmās indikācijas, ka projektā nepietiks Eiropas finansējuma un būs nepieciešams cits finansējums, mēs aktīvi iesaistījāmies," teica Ašeradens.
Savukārt Briškens norādīja: "Es tomēr pieturos pie tēzes ar to, ka es arī projektā vēsturiski iesaistījos. Visi visu zināja. Šobrīd, protams, viegli izlikties, ka Rīgas centrā kā sēne pēc lietus izauga šādā milzīgā apjomā, bet skaidrs, ka to jau varēja redzēt, to varēja paredzēt."
Starp ministrijām iesprūdušajā projektā galvassāpes raisa gan nosacīti tūlītējās nepieciešamās miljardu investīcijas, gan "Rail Baltica" uzturēšana pēc uzbūvēšanas. Ieņēmumi ne tuvu nenosegs attiecīgās izmaksas.
"Ja mēs redzētu, ka tas būtu milzīgs ekonomisks projekts, kas ienestu miljardiem eiro. Nē, tā nav! Nākamajām paaudzēm būs ilgi jāmaksā par šo projektu. Jāskatās, kā pēc iespēja darīt efektīvāk," piebilda Ašeradens.
Tuvākajās nedēļās gaidāms gan valdības lēmums par "Rail Baltica" turpmāko virzību, gan parlamentārās izmeklēšanas noslēgums un gala secinājumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
