Kādā virzienā Latvija stūrēs iestigušo "Rail Baltica" projektu?
Kādā virzienā Latvija stūrēs patlaban iestigušo "Rail Baltica" megaprojektu? Asi diskutējot, valdība otrdien sāka skatīt ziņojumu par grandiozā projekta tālāko realizāciju.
Satiksmes ministrija kā galveno prioritāti noteikusi sākotnēji izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, lai jaunais dzelzceļš varētu sākt funkcionēt. Vienlaikus ministrija vēlas arī turpināt darbu pie divu iesākto staciju izbūves Rīgas centrā un lidostā un to savienošanu ar vecā platuma sliedēm. Šie darbi ar divām Rīgas stacijām izmaksās līdz pusmiljardam eiro, un tieši šie plāni valdībā raisīja lielākās diskusijas.
"Manuprāt, šis ir tas klupšanas akmens, ko es cenšos pateikt. Mums ir jānoņem nost jebkuras izmaksas, jebkuri būvniecības darbi, kas neparedz to, ko mēs skaidri zinām, ka būvēsim. Mēs šobrīd paredzam tikai pētīt, vai Rīgu būvēsim un par kādiem līdzekļiem," teica premjerministre Evika Siliņa (JV).
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norādīja: "Skaidrs, ka tādu pilnīgu reset pogu mēs nevaram nospiest un pilnīgi visu pa nullēm nolikt, un tad no jauna visu uzzīmēt. Skaidrs, ka te ir iepriekšējo valdību lēmumi, ir finansējuma piešķīrumi, un tur vienmēr ir jāvērtē – vai kaut ko lauzt, pārdalīt, riskēt un neizpildīt konkrēto aktivitāti un zaudēt soda naudas? Vai tas ir lielāks risks nekā kādu konkrēto daļu pabeigt?"
Tikmēr SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača teica: "Ja mēs šobrīd pārtraucam darbus šajās stacijās, tas nozīmē, ka mēs neizpildītu apņemšanos vai pienākumu, kuru Latvija ir uzņēmusies, noslēdzot līgumus ar Eiropas Komisiju. Un, ja mēs neīstenojam pat šīs būves daļas, mums ir pienākums atmaksāt jau iztērēto finansējumu atpakaļ Eiropas Komisijai."
"Vai nu mēs būvējam, lai mums būtu savienojamība starp Lietuvu, Latviju un Igauniju, vai mēs turpinām mīcīties ap Rīgu, un šī savienojuma nebūs. Bet tad mēs riskējam, ka Eiropas Savienība vēl mazāk gribēs atvēlēt kādu finansējumu, jo mēs neīstenojam triju valstu pārrobežu projektu," piebilda Siliņa.
Vienlaikus aizvien nav arī skaidrs, kur rast finansējumu visam projektam un pat sliežu pamata trases izbūvei. Pietrūkst nepilnu četru miljardu. Jāpiebilst, ka diskusijas uz sēdes beigām kļuva īpaši niknas. Premjere satiksmes ministram norādīja, ka viņš uzstājot uz Rīgas pieslēguma realizāciju, uz valdību nes nereālus plānus, kuriem nav un nebūs finansējuma, un ka tādā stilā varot diskutēt bezgalīgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
