"Esmu laimīga." Marta Ančereviča uzskata, ka dejos vienmēr, arī kad viņai būs 80 gadi
Laikmetīgās dejas dejotāja Marta Ančereviča ar šova "Ir talants!" skatītājiem un tiesnešiem dalījusies savā dejotprasmē, talantā, vēl vairāk nostiprinot apziņu – jo vairāk darīsi, jo labāks, kvalitatīvās kļūsi! Liela daļa no jaunās sievietes dzīves tiek veltīta dejai, deju studijai, horeogrāfiju apguvei, treniņiem, bet Martai ir paveicies, ka viņai līdzās ir cilvēks, kurš atbalsta, lepojas un iedvesmo uz panākumiem.
Sarunā ar portālu tv3.lv Marta atklāj, ka šovā izlēmusi piedalīties, jo vēlējusies, pirmkārt, sevi izaicināt un izjust plašu emociju gammu, sajust adrenalīnu, kuru sniedz skatuve, kā arī gribējusi dalīties ar savu dejas mākslu, ar ieguldīto darbu dejošanā.
Martai vienmēr prātā bijis jautājums, kāpēc Latvijā nav šovs, kurā varētu piedalīties ar deju, tad viņa uzzinājusi par "Ir talants!" un sapratusi – jāpiedalās!
"Es zinu, ka esmu laba dejotāja, taču nebūt ne izcila, tāpēc, piesakoties šovam, nedomāju par uzvaru vai tikšanu pusfinālā. Pusfināls snieza prieku un gandarījumu," sajūtās dalās Marta.
Tiesnešus Marta raksturo kā profesionālus un kompetentus cilvēkus no kuriem viņa saņēmusi tikai pozitīvus komplimentus un komentārus, kas viņu ļoti iepriecināja.
Dejotāja apzinās, ka skatītāji un tiesneši katrā raidījumā gaida ko jaunu no mākslinieka, tāpēc viņas mērķis bija parādīt pēc iespējas dažādāku sevi dejā, saglabājot savas stiprās puses.
"Katru jaunu pieredzi uztveru kā ieguvumu. Šovs man vēl vairāk apstiprināja pārliecību – jo vairāk tu darīsi, jo labāks un kvalitatīvāks būs rezultāts. Jo vairāk tu trenēsies un "slīpēsi" savu talantu, jo vairāk cilvēkus aizraus tavs talants. Esmu kļuvusi par labāku horeogrāfu un dejotāju, jo katram priekšnesumam veltīju daudz laika un enerģiju," tā Marta.
Emocijas un sajūtas, kas tiek ieliktas dejā ir tas, ko Marta ir izjutusi vai piedzīvojusi savā dzīvē. Dejā ļoti svarīgs ir emocionālais aspekts, spēja parādīt un izstāstīt stāstus caur kustību nav nemaz tik vienkārši. Ir jātic savai dejai, tad arī skatītājs noticēs. Jo būs bagātāka kustību leksika, jo labāk spēsi parādīt caur deju savu stāstu.
Stāstot par laikmetīgo deju un dejošanu konkrētajā deju stilā Marta nosaka, ka deja ir ļoti plaša un dažāda. Ir ļoti daudz deju stilu, deja attīstās un mainās, dejotāji viens no otra iedvesmojas, deju stili tiek apvienoti. Taisot horeogrāfijas horeogrāfam nav robežas – var taisīt deju konkrētā stilā, var netaisīt, var izmantot dažādu mūziku, deja ir par brīvību.
Šova dalībnieces stiprā puse ir laikmetīgā deja, bet viņa apgūst un dejo arī citus deju stilus. Viņai patīk visi deju stili, ja tie tiek dejoti un izpildīti profesionāli. Ja dejotājai būtu laiks, viņa trenētos un dejotu visus deju stilus.
Kad Marta veido horeogrāfijas vai improvizē, viņa eksperimentē un mēģina katru reizi radīt kaut ko jaunu.
Marta smejoties saka, ka nokļuvusi deju pasaulē piecu gadu vecumā un tad viņa apguvusi baletu pie Janas Tīsas. Skolotāja bija viņas pirmais paraugs, kas atstāja ļoti lielu iespaidu uz tālāko dejas ceļu. Jūrmalas baleta studijā Marta dejojusi piecus gadus, tam sekoja laikmetīgās dejas studija Jūrmalā.
Pēc vidusskolas šova dalībniece sapratusi, ka vēlas dejot profesionāli un apgūt pēc iespējas labāku ķermeņa kontroli. Pabeigta Latvijas Kultūras koledža, iegūstot specialitāti – deju kolektīva vadītājs ar specializāciju laikmetīgajā dejā.
Paralēli tam Marta dejojusi un pasniegusi Līgas Libertes dejas teātrī, kur darbojas arī šobrīd. Līga Liberte Martai ir daudz ko iemācījusi gan dejas ziņā, gan arī daudz ko no dzīves. Tāpēc šova dalībniece vienmēr būs viņai pateicīga par ieguldījumu viņā kā dejotājā.
"Sāku braukāt pie ārzemju horeogrāfiem un dejotājiem uz meistarklasēm, saskaroties ar realitāti, sapratu, ka gandrīz neko nemāku, ka māku tikai "plivināties", jo nevienu horeogrāfiju nevarēju atcerēties, kur nu vēl labi izdejot. Tad arī sāku dejai veltīt vēl vairāk laika, finanses un enerģiju," savu ceļu dejas pasaulē iztirzā Marta.
Paralēli šovam Marta regulāri apmeklē treniņus, trenējas arī viena zālē, pārsvarā tā ir improvizācija, kura, viņasprāt, ir viena no atslēgām labam dejotājam.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Dejotāja uzskata, ka labam dejotājam diendienā ir jādejo, jātrenējas ne tikai treniņos, bet arī individuāli, jāapmeklē dažādu horeogrāfu nodarbības, jādejo dažādos stilos. Būt mākslas vidē un meklēt iedvesmu arī citos mākslas veidos – ir ļoti svarīgi. Dejošana ir māksla un sports vienlaicīgi, deja prasa ļoti lielu fizisko sagatavotību, spēku un izturību, kā arī radošumu, ideju ģenerēšanu un eksperimentēšanu.
"Viens no mazajiem sapņiem man bija sava deju studija, kuru es arī realizēju. Man patīk nodot tālāk savas zināšanas, redzēt bērnu progresu un iemācīt viņiem ne tikai dejot, bet arī sadarboties vienam ar otru, disciplīnu, pacietību, nepadoties pie pirmajām grūtībām, domāt pašiem, domāt radoši un nestandarti. Dejas nodarbības ir kas vairāk par dejošana. Deja attīsta cilvēku kā personību, tā rada līdzsvaru starp fizisko un emocionālo, tā motivē cilvēkus, deja ceļ pašapziņu, deja rada stipras, kreatīvas un neatkarīgas personības. Deja sniedz ko tādu, ko vārdiem ir neiespējami aprakstīt. Es ticu un zinu, ka mani lielākie panākumi dejas karjerā man ir vēl tikai priekšā," smaida Marta.
Liels atbalsts Martai ir viņas puisis, kurš atbalsta gan emocionāli, gan praktiski, kad viņa ir vēlu mājās no treniņiem viņš vienmēr sagaida, ir palīdzējis iekārtot mājas studiju, vienmēr ir skatītājos, lai vai kur viņa dejotu. Šova dalībniece nosaka, ka zina, kad paņemt pauzi un veltīt laiku citām lietām. Jā, mākslinieka grafiks ir nestandarta, treniņi ir līdz vēlam vakaram, bet viņai ir paveicies ar cilvēku līdzās, kurš lepojas un ciena viņas izvēli.
Dejotāja lepojas, ka viņas mīļotais cilvēks viņu ceļ, padarot par vēl spēcīgāku un labāku cilvēku.
"Lielāko manu dzīves daļu veido deja un viss, kas ar to saistīts, bet man tas no sirds patīk un es nemaz negribētu citādāk. Esmu laimīga, ka izvēlējos šādu dzīves ceļu. Es dejošu vienmēr, arī kad man būs 80 gadi," smejas Marta.
