Kibernoziegumi Latvijā: uzņēmējiem bail ieviest modernus risinājumus, liecina "Bite" pētījums

]Latvijas informācijas tehnoloģiju klasteris / Eiropas Digitālās inovācijas centrs ir novērojis, ka Latvijas uzņēmumi, īpaši mazie, nereti apjūk un nespēj nodefinēt prioritātes un stratēģisko redzējumu savai digitālajai attīstībai.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem uzņēmumu vadītāji visbiežāk – 61 % – norādījuši, ka IKT risinājumi viņu biznesam nav nepieciešami.

Kā otru biežāko (22 % aptaujāto) šķērsli IKT risinājumu ieviešanai respondenti izcēluši augstas izmaksas. Savukārt kā trešo ar 13 % – kompetentu speciālistu trūkumu, kuri varētu ieviest un uzturēt šādus risinājumus.

Visretāk minētais iemesls izcelts uzņēmuma darbinieku bailes no pārmaiņām un pretestība jauninājumiem. Kā stāsta Māris Gaugers, "Bite Latvija" IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs, datos spilgti redzams – biznesa vidē Latvijā aizvien dominē novecojušiem mītiem apvīti priekšstati par digitālu attīstību un drošību mūsdienu kibertelpā.

Datu atklātās tendences liecina, ka IKT risinājumus kā vajadzību nesaskata tieši mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji.

Tikmēr lielu uzņēmumu vidū IKT ieviešanā būtiskākos šķēršļus sagādā darbinieku bailes no pārmaiņām un kompetentu speciālistu trūkums uzņēmumos, kuri varētu ieviest un uzturēt IKT risinājumus. Abu segmentu pārstāvētajos uzņēmumos IKT izmaksas kā iemesls, lai atturētos no šo risinājumu ieviešanas, tiek minēts teju vienlīdz bieži.

Māris Gaugers

"Bite Latvija" IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs

"Diemžēl liela daļa uzņēmumu aizvien dzīvo mītiem apvītā tirgus realitātē, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ietilpstošie biznesi. Mūsu pieredzē tieši novecojuši priekšstati padara uzņēmumus par "vieglu mērķi" kibernoziedzniekiem, savukārt, neizmantojot IKT risinājumus, to konkurētspēja nekad nespēs cīnīties ar digitālos risinājumos pārākiem tirgus spēlētājiem."

Paraugoties uz lieliem uzņēmumiem, kuri ievieš IKT risinājumus, svarīgākie priekšdarbi saistāmi ar pārmaiņu vadību un kompetentu IKT speciālistu piesaisti.

IKT joma tas prasa apjomīgu intelektuālu un praktisku kapacitāti – dažādus jomas speciālistus, kuru zināšanas un praktiskās iemaņas tiek regulāri pilnveidotas, uzsver "Bite Latvija" pārstāvis.

"Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Bitē esam attīstījuši pakalpojumu spektru gan IKT risinājumu ieviešanai, gan ikdienas IT infrastruktūras uzturēšanai, ko uzņēmumi var izmantot ārpakalpojumā," stāsta M. Gaugers.

Gaugers bilst, ka Latvijā vēl ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu tādu "digitālās domāšanas" pakāpi, kas ļautu konkurēt plašākā Eiropas mērogā. Un liela loma būs tam, vai uzņēmumi Latvijā spēs objektīvi nošķirt mītus no patiesiem šķēršļiem.

Kā norāda Latvijas IT klasteris / Eiropas Digitālās inovācijas centrs, Latvijas uzņēmumi, īpaši mazie, nereti apjūk un nespēj nodefinēt prioritātes un stratēģisko redzējumu savai digitālajai attīstībai.

To apliecina lielais pieprasījums pēc KICKSTART digitalizācijas treniņiem, kuros uzņēmumi iegūst skaidrību par savām prioritātēm un nepieciešamajiem risinājumiem. Vienlaikus valsts piedāvātais atbalsta finansējums ir ārkārtīgi pieprasīts.

Latvijas IT klasteris / Eiropas Digitālās inovācijas centrs.

"2024. gada laikā ir sniegtas konsultācijas 3945 uzņēmumiem un 1670 uzņēmumiem ir izstrādātas digitālās attīstības ceļa kartes, proti, tie novirzīti atbalsta finansējuma saņemšanai saviem digitalizācijas projektiem. Tikai decembrī vien esam saņēmuši rekordlielu pieteikumu skaitu – 1146, kas apliecina, ka šis ir viens no pieprasītākiem valsts atbalsta mehānismiem. Redzam, ka uzņēmumi ļoti novērtē iespēju saņemt šo atbalstu un finansējuma pieejamība ir viens no izaicinājumiem."

Kā atklāj dati, kopumā 51 % uzņēmumam Latvijā aizvien ir ļoti zema digitalizācijas pakāpe, bet 28 % — zema digitalizācijas pakāpe. 17 % ir augsta digitalizācijas pakāpe, tikmēr tikai 4 % — ļoti augsta.