Noliktava kāpņu telpā un džungļi uz balkona var maksāt gan naudas sodu, gan dzīvību

Pērnā gada dati VUGD vēl tiek apkopoti, taču ir pieejama statistika par 2023. gadu. Togad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās izcēlās 1172 ugunsgrēki, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējos gados, portālam "tv3.lv" skaidro VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste.

Gandrīz puse no šiem ugunsgrēkiem izcēlusies virtuvē, un tas visbiežāk bija piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens. Starp biežākajām ugunsgrēka izcelšanās vietām ir arī dzīvojamā un guļamistaba, kāpņu telpa.

Un ugunsgrēku daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās iespējamie iemesli visbiežāk saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un bojātu elektroierīču lietošanu, īssavienojumu, norāda dienestā.

Par mājas ugunsdrošību jāgādā visiem iemītniekiem

Gribuste akcentē, ka ugunsdrošību dzīvojamā sektorā veido ne tikai tas, kā katra atsevišķa dzīvokļa iemītnieki rūpējas par ugunsdrošību, proti, uzstāda dūmu detektorus, ievēro piesardzību, lietojot atklātu liesmu u. tml., bet arī no tā, cik lielā mērā koplietošanas telpās tiek ievērotas ugunsdrošības prasības.

Noskaties: Uzstādiet dūmu detektorus! Šis dzīvokļa ugunsgrēks liks aizdomāties…

Ja koplietošanas telpās izceļas ugunsgrēks, tas apdraud visus mājas iedzīvotājus, jo piedūmojuma dēļ iedzīvotāji var tikt iesprostoti savos mājokļos un tad palīdzēt izglābties var tikai ugunsdzēsēji glābēji.

Lai novērstu potenciālas ugunsbīstamības, izlases kārtā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās katru gadu tiek veiktas ugunsdrošības pārbaudes. Tapat VUGD reaģē uz iedzīvotāju iesniegumiem par iespējamiem ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem.

No vecām elektroinstalācijām līdz "noliktavai" kāpņu telpā

VUGD dzīvojamo māju pārbaužu rezultātos (par 2023. gadu – aut. piez.) iespējams izcelt piecus biežāk sastopamos ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Tie ir:

• 50,78% gadījumos nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru

Elektroinstalāciju kontaktsavienojumiem jābūt tehniski labā stāvoklī, to izmantošanai jāatbilst ekspluatācijas noteikumiem un ražotāju noteiktajām prasībām. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar elektroinstalācijas pārbaudi reizi 10 gados.

• 45,65% gadījumos nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes

Cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi 10 gados. Ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.

• 38,41% gadījumos materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās – kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos u. tml

Daudzīvokļu mājas bēniņus, pagrabu un balkonu jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam – tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus.

Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.

Noskaties: Vecsaules pagastā no sveces liesmas izceļas ugunsgrēks un bez dzīvesvietas atstāj divas sievietes

• 24,44% gadījumos ugunsaizsardzības sistēma nav darba kārtībā

Ugunsaizsardzības sistēma automatizēti atklāj ugunsgrēka izcelšanos. Ja notikusi nelaime, izšķirošs ir laiks, tāpēc svarīgi, ka sistēma ir darba kārtībā. Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. Tai jābūt nepārtraukti ieslēgtai automātiskajā darba gaidīšanas režīmā.

• 20,45% gadījumos evakuācijas ceļos – kāpņu telpās, zem kāpņu laidiem un laukumiem – novietoti priekšmeti, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība un durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem

Evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem jābūt brīvi pieejamiem. Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju un operatīvo dienestu pārstāvju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.

Tāpat VUGD novērojumi tajās dzīvojamās mājās, kurās bija izcēlies ugunsgrēks, liecina, ka tikai 36% dzīvokļu bija uzstādīts un nostrādāja dūmu detektors.

Kāds sods pienākas par ugunsdrošības pārkāpumiem daudzdzīvokļu ēkās?

Pēc veiktās pārbaudes, VUGD amatpersona sastāda un atbildīgajam par ugunsdrošību iesniedz pārbaudes aktu, kurā iekļauti konstatētie ugunsdrošības prasību pārkāpumi un to novēršanas termiņš. Ja konstatētie ugunsdrošības prasību pārkāpumi netiek novērsti noteiktā termiņā, tad VUGD amatpersona var piemērot piespiedu izpildes līdzekli (piespiedu naudu).

Normatīvie akti nosaka:

1. Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām;
2. Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

Viena naudas soda vienība ir 5 eiro, tātad par lielākajiem pārkāpumiem uzņēmumiem var nākties šķirties pat no 4000 un vairāk eiro, savukārt privātpersonām – līdz 430 eiro.

Administratīvos sodus uzliek atbildīgajai personai par ugunsdrošību, piemēram, individuālās dzīvojamās mājas īpašniekam, pārvaldniekam, ja tam deleģēts pienākums nodrošināt ugunsdrošības prasību izpildi daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, vai arī visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja pienākums nodrošināt ugunsdrošības prasību izpildi nav deleģēts pārvaldniekam un nav nodrošināta ugunsdrošības prasību izpilde daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās.

Iedzīvotāju zināšanas par ugunsdrošību – nepietiekamas

2024. gadā veiktā VUGD iedzīvotāju aptauja liecina, ka 54% Latvijas iedzīvotāju zina pareizu rīcības algoritmu, ja izcēlies ugunsgrēks. Proti, dodos prom no bīstamās vietas, aizveru aiz sevis durvis, zvanu uz 112 un sagaidu ugunsdzēsējus glābējus.

Un tomēr veiktās pārbaudes dzīvojamā sektorā, dūmu detektora esamība tikai trešdaļā mājokļu, kā arī lielais ugunsgrēku skaits dzīvokļos liecina, ka vēljoprojām iedzīvotāju zināšanas par drošu un pareizu rīcību ir nepietiekamas, norāda Gribuste.