Iedzīvotājus aicina pievērst vērību daudzdzīvokļu namu tehniskajam stāvoklim

Vai padomju laikos būvētie daudzdzīvokļu nami ir bumba ar laika degli? Skaidrosim, kāds ir šo ēku tehniskais stāvoklis un vai pamazām izdodas tos savest kārtībā.

Latvijas dzīvojamais fonds ir novecojis. Vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinās daudzdzīvokļu namos, kuri būvēti pirms teju pus gadsimta vai pat senāk un tas nozīmē, ka to ekspluatācijas laiks jau ir vai pamazām sāk iztecēt.

"Pēc būtības tāda lavīnveidīga problemātikas pieaugšana, tā nav sagaidāma. Runa ir par kādām atsevišķām lietām, kas var eskalēties kādos atsevišķos gadījumos. Ir, protams, katrai sērijai savas nepilnības," skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Aigars Ūdris.

Kādai ēkai lielākā problēma ir jumta vai sienu paneļi, citai balkoni vai vēl kādas citas kaites. Eksperts gan saka – vidējo temperatūru šeit izmērīt ir teju neiespējami, jo atšķirīga no ēkas uz ēku, tādēļ arī nebūt nevar apgalvot, ka visas vecās mājas ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Aigars Ūdris

"Katra māja atrodas konkrētā vietā, pat, ja ir viena un tā pati sērija, būvējot dažādās vietās pamatnes, grunts, to var iespaidot dažādi. Un tas var izpausties pavisam dažādā veidā. Apstākļi, vide, ietekme, ekspluatācijas režīms, tur ir 100 un viens faktors, kas to visu ietekmē. Tāpēc jau vajag pieiet individuāli. Mēs jau nespriežam par sabiedrības veselību, apsekojot piecus cilvēkus un izdarot kādus secinājumus."

Pirms četriem gadiem padomju celto ēku tehniskajam stāvoklim uzmanību bija pievērsusi arī Valsts kontrole. To secinājumi bija satraucoši –  efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē un tas ilgtermiņā var sākt apdraudēt tos, kuri padomju laikā celtajās ēkās dzīvo. Revidenti gan tagad saka – bažas  tika sadzirdētas un situācija lēnām uzlabojusies.

"Pirmkārt, ir jauns Latvijas būvnormatīvs, kas nosaka, ka ēkas obligāti ir jāapseko un ēkas tehniskais stāvoklis jānosaka. Un šobrīd tas tiek veikts, līdz ar to nav tāda situācija vairs un nevarētu būt, ka tā, kā revīzijā bija konstatēts, ka neviens nezina, kāds tad ir šīs ēkas tehniskais stāvoklis," stāsta Valsts kontroles 5. revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis.

Šis normatīvs nosaka, ka padziļināta tehniskā apsekošana padomju laikos celtajām daudzdzīvokļu ēkām, jāveic ne retāk, kā 10 gados un visiem īpašumiem apsekotiem jābūt līdz 2031. gadam. Paralēli arī Ekonomikas ministrija pamazām būs veikusi visu sērijveida ēku izlases izpēti, apzinot visbiežāk izplatīto daudzdzīvokļu ēku tehnisko stāvokli un to vājās vietas.

"Šobrīd nav nekādu indikāciju, ka dzīvojamais fonds būtu nedrošs un tā būtu bumba ar laika degli. Tas lielā mērā ir atkarīgs no pārvaldnieka darba, atkarīgs no pašu dzīvokļu īpašnieku vēlmes un iespējām iesaistīties mājas uzturēšanā," stāsta Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

To, ka arī padomju laikā celtās mājas var glābt, uzsver arī Rīgas namu pārvaldniekā, izrādot kādu nesen rekonstruētu daudzdzīvokļu ēku Brasas mikrorajonā. Arī šis nams vēl pērn bija sliktā tehniskā stāvokli, taču iedzīvotāji laikus paspēja vienoties par ēkas atjaunošanu.

"Šis ir labs piemērs, ka iedzīvotāji nav sagaidījuši pēdējo brīdi, kad viss ir slikti, bet ir laikus lēmuši, pieteikušies atbalsta programmai, saņēmušu pusi būvniecības izmaksām, kā līdzfinansējumu no "Altum" un faktiski tikuši pie jaunas mājas," skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs.

Galvaspilsētā gan šādas mājas uzskatāmas par retu izņēmumu. Rīgas namu pārvaldnieks apsaimnieko ap 4000 ēku, taču rekonstrukciju piedzīvojušas vai to vēl gaida vien ap 3% to pārvaldībā esošo īpašumu.