Vai jāsamazina vajadzīgo parakstu skaits referenduma ierosināšanai? Rinkēvičs virza savu iniciatīvu
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs turpina virzīt savu iniciatīvu samazināt slieksni referenduma ierosināšanai. Piektdien šis temats pārrunāts arī ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem. Pēc tikšanās gan noprotams, ka politiķu vidū par šo jautājumu nav vienprātības un Saeimā prezidenta rosinājumam šobrīd vienbalsīga atbalsta nav.
Pašlaik, lai ierosinātu referendumu, ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgo iedzīvotāju jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņu, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Šāds slieksnis ir noteikts kopš 2012. gada, kad tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu piecpadsmitkāršoja.
Tas tika darīts uzreiz pēc tam, kad 2012. gadā prokrieviskajiem aktīvistiem izdevās savākt tobrīd nepieciešamos 10 000 parakstu, lai ierosinātu referendumu, kas ļautu krievu valodai piešķirt otrās valsts valodas statusu Latvijā. Kopš tā laika, lai gan ir bijuši centieni, neviena iniciatīva nav spējusi savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs gan tagad rosina šo acīmredzami nesasniedzamo slieksni samazināt.
"Par ko es runāšu ar frakciju vadītājiem un kur es plānoju iesniegt iniciatīvu tuvāko mēnešu laikā, ir referenduma sliekšņa pazemināšana. Izņemot jautājumos, kas skar Satversmes kodolu, tur, manuprāt, šie sliekšņi ir adekvāti," pauž Rinkēvičs.
Un jau šodien šī iniciatīva bijusi arī viens no galvenajiem tematiem, ko prezidents, pie sevis aicinot visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputātus, apspriedis. Pēc tikšanās parlamentārieši gan par šo ideju nebija vienisprātis. Koalīcijā uzskata, ka mainīt neko nevajag, jo jau šobrīd labi strādājot citas iniciatīvas, piemēram, manabalss.lv, kurās sabiedrība var līdzdarboties.
"Man ir bažas par to, ka, ja līdzīgs parakstu skaits ir nepieciešams par referendumu, tas vēl vairāk ievērps politisko virpuli, dezinformāciju un pārvētīsies tādā politiskā cīņā, mazāk tieši iedzīvotāju interešu aizstāvība tiks nodrošināta šeit," vērš uzmanību ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
"Principā mēs uzskatām, ka atcelt ierobežojumus vai vai tos būtiski samazināt, šobrīd nebūtu lietderīgi. Jo mēs redzam, ka sabiedrība jau šobrīd labi izmanto citas platformas, kas ir "Manabalss.lv". Bet es tāpat teiktu paldies prezidentam par šo iniciatīvu, vērtīga saruna starp kolēģiem, gan opozīcijas, gan koalīcijas," saka "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Tik noraidoša par prezidenta ideju gan nav Saeimas opozīcija. Salīdzinoši nesen, 2023. gadā nogalē, pēc opozīcijas rosinājuma tika organizēta parakstu vākšanu, ar mērķi ierosināt referendumu par partnerības regulējumu. Toreiz tas izmaksāja ap miljonu eiro, taču tika savākti vien nedaudz virs 35 000 parakstu jeb teju piecreiz mazāk kā bija nepieciešams.
"Droši vien var secināt, ka pašlaik referendums ir gandrīz neierosināms. Un tā tam arī nevajadzētu būt. Līdz ar to izmaiņām būtu jābūt! Es būtu ļoti skeptisks par atgriešanos pilnībā pie 2012. gada režīma, jo tomēr tehnoloģijas gājušas uz priekšu un attīstījušās, un internetā ir iespējas organizēties un parakstīties. Tātad kaut kāds līdzsvars būs jāmeklē – tie varētu būt Satversmes panti par kuriem ir atsevišķa kārtība un kuriem būtu jābūt īpaši aizsargātiem," norāda Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Valsts prezidents iniciatīvu par referenduma sliekšņa samazināšanu plāno virzīt strauji. Februāra vidū viņš atkārtoti tiksies ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, aicinot uz kopīgu sarunu arī konstitucionālo tiesību ekspertus. Pēc šīm konsultācijām Rinkēvičs iesniegšot arī likumdošanas iniciatīvas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
