Uzlādē telefonu, iegādājies baterijas. Latvija atslēgsies no Krievijas energosistēmas – kas jāzina?

Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijā (AS "Augstsprieguma tīkls"), Igaunijā un Lietuvā. Projekta īstenošanā ieguldīts ilgs darbs 15 gadu garumā, informē Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).

Gaidāmajai pārejai Baltijas valstis ir maksimāli sagatavojušās, bet nevar izslēgt arī kādas provokācijas, tā šonedēļ norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Latvijas un citu valstu drošības iestādes ir pastiprinātā gatavībā, norādīja prezidents, piebilstot, ka tāpat pastiprinātā gatavībā esot iestādes un uzņēmumi, kas atbild par elektroapgādi.

Noskaties: "Mums jābūt gataviem fiziskiem sabotāžas aktiem" iekšlietu ministrs par Latvijas atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsver, ka "sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt elektroapgādes tīklu, nodrošināt stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām."

"Tiesa gan, sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un neuzķerties uz emocionāli pielādētiem, nepamatotiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām," uzsver ministrs.

Kad un kā notiks pieslēgšanās?

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks uzsākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību, skaidro Klimata un enerģētikas ministrija.

📢 Šajā nedēļas nogalē, no 8. līdz 9.februārim, Baltijas valstis veiks pieslēgšanos Eiropas energosistēmai, atvienojoties no Krievijas energosistēmas.
📌 Lai gan elektroenerģijas pārtraukumi netiek prognozēti, tomēr aicinām veikt pāris sagatavošanās pasākumus:
-uzlādē mobilās… pic.twitter.com/5qyhCJvemx

— VUGD (@ugunsdzeseji) February 5, 2025

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos, norāda ministrija un uzsver, – tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

• uzlādē mobilās ierīces, pārnēsājamos lādētājus jeb "Power Bank" un citas biežāk lietotās elektropreces;
• iegādājies rezerves baterijas radioaparātam un lukturītim;
• savlaicīgi atvieno elektroiekārtas, ko ikdienā nelieto un kas ir jūtīgas pret sprieguma svārstībām;
• izvērtē, kuri būtiski pakalpojumi (apkure, ūdens) mājsaimniecībā elektrības padeves traucējumu gadījumā var nebūt pieejami un padomā par to alternatīvām;
• pārliecinies, ka automātiskās durvis un vārtus ir iespējams atvērt arī manuāli.
• ja tomēr ir vērojami elektroenerģijas padeves traucējumi, iedzīvotājus aicina nezvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112;
• lejupielādē mobilajā telefonā "112 Latvija" lietotni, lai laikus saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
• ja ir mājoklis, kas tiek izmantot, piemēram, tikai vasarā, jāpārliecinās, ka tas ir atbilstoši sagatavots. Ja ir bijis elektroapgādes pārrāvums, jāatceras pārbaudīt īpašumu, lai novērstu ūdens cauruļvadu plīsumu risku zemas temperatūras gadījumā;
• ja īpašumā ir elektroiekārtas, kuru darbībai elektrības pārtraukumi nav pieļaujami, jāparūpējas par alternatīvu enerģijas avotu, piemēram, ģeneratoru.

Vai par elektrību būs jāmaksā vairāk?

Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu, skaidro Klimata un enerģētikas ministrija.

Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.

Arīdzan veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Ministrija uzsver, – lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%.