Lielbritānijā tiek meklētas latviešu ģimenes, kas varētu uzņemt citiem Latvijas iebraucējiem atņemtos bērnus

Ne vienmēr iespējams cīnīties ar Lielbritānijas sociālajiem dienestiem un apstrīdēt tiesu lēmumus, tādēļ Latvijas vēstniecība tagad ir nākusi klajā ar aicinājumu veidot Lielbritānijā latviešu audžuvecāku tīklu, lai atņemtajiem latviešu bērniem nodrošinātu iespēju augt latviskā vidē.

Skaties foto:

Konsulārās nodaļas vadītāja Dace Liberte stāsta, ka ideja par audžuģimeņu tīkla veidošanu nav unikāla, taču latvieši ir pirmie, kuri nākuši klajā ar šādu aicinājumu latviešu diasporai.

Dace Liberte, Latvijas vēstniecība Londonā, Konsulārās nodaļas vadītāja:

Neskatoties uz to, ka uzsaukums pirmo reizi izskanēja nedaudz vairāk nekā par divām nedēļām, jau ir saņemti e-pasti, kuros cilvēki ir pauduši interesi par šo lietu un jautājuši, kā var kļūt par audžuģimeni. Šis ceļš ir visai skaidrs – ir jāvēršas pašvaldībā un jāpauž šī interese, un vietējie pašvaldību dienesti veic izvērtējumu, vai ģimene psiholoģiski, materiāli ir spējīga veikt audžuģimenes pienākumu.

Par savas valodas un identitātes saglabāšanu atņemtajiem bērniem nobažījušies ne tikai latvieši – tāpat arī poļiem un lietuviešiem ir līdzīgas problēmas, par ko arī tiek runāts ar britu iestādēm. Konsulārās nodaļas vadītāja atzīst, ka, pateicoties intensīvam izskaidrošanas darbam, pēdējā laikā situācija sāk uzlaboties.

Dace Liberte, Latvijas vēstniecība Londonā, Konsulārās nodaļas vadītāja:

Pārstāvniecība arvien biežāk tiek informēta par šiem gadījumiem, un visbiežāk šī informācija tiek saņemta no britu sociālo dienestu darbiniekiem. Varētu pat teikt, ka varētu būt aktīvāki paši valstspiederīgie, ja viņi nonāk kādās problēmsituācijās.

Diemžēl šobrīd daudzās latviešu ģimenēs bērni labprāt dod priekšroku angļu valodai, tādēļ pastāv pamatotas bažas, ka atņemtie latviešu bērni būs zuduši Latvijai.

Dace Liberte, Latvijas vēstniecība Londonā, Konsulārās nodaļas vadītāja:

Rodas jautājums, vai bērni saglabā savu valodu, savu identitāti, nonākot citas valodas audžuģimenēs. Šīs bažas ir rosinājušas domu, ka vajadzētu panākt, ka šie bērni nonāk audžuģimenēs, kurā runā tajā pašā valodā, kurā viņi runājuši savā bioloģisko vecāku ģimenē.

Anglijas latviešu vidū ideja par audžuģimeņu tīkla veidošanu tiek vērtēta ļoti pozitīvi. Divu meitu māmiņa Janeta Ernštreite pārliecināta, ka jārīkojas nekavējoties.

Janeta Ernštreite, zobārstniecības māsa:

Es domāju, tā ir laba ideja; jo ātrāk cilvēki sarosīsies, jo tas būs labāk. Ne tikai sarosīsies, bet arī organizēs. Es domāju, ka ir bērni, problemātiskas ģimenes, kur varbūt vecāki nav spējīgi uzņemties atbildību dažādu iemeslu dēļ.

Daudzas aptaujātās latviešu ģimenes pieļauj domu, ka šo ideju varētu nopietni apsvērt – ja ne tagad, tad kaut kad nākotnē, jo labi apzinās, cik svarīgi svešumā ir saglabāt savu identitāti un valodu.

Skaties video: