Dzīves dārdzība: ST sāk vērtēt, cik pamatotas bija kompensācijas, ko saņēma hipotekārie kredītņēmēji

2023. gada rudens. Saeimā mēnešiem ilgos skaļos strīdos top regulējums, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuriem pieauga procentmaksājumi par mājokļa kredītu. Piedāvājums pastāvīgi koriģēts, nereti pat būtiski mainīts starp lasījumiem, bet gala risinājums aptver praktiski visus jeb aptuveni 100 000 hipotekāro aizņēmēju.

Valsts palīdzībai nepieciešamo naudu iekasē no augsto procentlikmju laikā pasakaini pelnījošajām bankām un tālāk uzreiz pārskaita aizņēmējiem. Pašas kredītiestādes gan nebija ar to mierā. Patlaban jau šis atbalsta periods ir beidzies, bet īstā juridiskā villošanās tikai tagad sākas.

Divi pieteikumi par attiecīgā regulējuma konstitucionālo pamatotību. Pirmais no divām anonimizētām fiziskām personām, kas, apelējot pie vienlīdzības principa, apstrīdēja normu, ka atbalsts pienākas tikai tiem, kuriem kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro. Otrais pieteikums no "SEB bankas", kas uzskata, ka pēc būtības valsts iejaucas brīvprātīgos līgumos.

"Noslēgti starp divām privātpersonām. Diviem civiltiesiska darījuma autonomiem subjektiem, kas brīvi pauž savu gribu. Viens vēlas uzbūvēt vai iegādāties nekustamo īpašumu, otrs, kas ir ar mieru aizdot līdzekļus, kas nepieciešami šādos darījumos," klāsta "SEB bankas" pārstāvis Lauris Liepa.

No pieteicējiem pārmetumi arī par pašu samudžināto likumdošanas procesu. Otrā tiesisko ierakumu pusē Saeima, kuras pārstāvis Rolands Neilands atzīst arī šādas tādas nepilnības, taču tas nenozīmējot, ka gala rezultāts ir slikts vai kompensācijas nebūtu pamatotas.

"Protams, var mest dažādus akmeņus likumdevēja lauciņā, tāpat var arī pretējā pusē mest akmeņus. Jo tur jau bija tas galvenais aspekts. Bankas negāja uz komunikāciju, bankas nerīkojās. Attiecīgi to pārskatīto kredītu apjoms 2023. gadā, kad šis regulējums tika pieņemts, bija ārkārtīgi mazs," norāda Neilands.

Ar lielu interesi šo visu vēro lielākās komercbankas apvienojošajā lobija organizācijā, uzsverot, ka svarīgi saprast, vai šādu praksi atzīs par labu esam un attiecīgi tā varētu kaut kad atkārtoties. Potenciāli arī var parādīties iespēja atprasīt naudu valstij.

"Ja viņi lemj labvēlīgi, tad, vai tas attiecas tikai uz vienu banku vai uz visām? Manuprāt, tur tiesai prakse ir dažāda. Pamatā prakse ir, ka attiecas uz to, ka vērsies tiesā, un tad, protams, šo faktu var izmantot kā pamatu zaudējumu atprasīšanai," uzskata Edgars Pastars no Finanšu nozares asociācijas.

Komercbankas tā sauktajā hipotekāro kredītņēmēju atbalsta nodevā samaksājušas gandrīz 100 miljonu eiro.

Turpmākajās tiesas sēdēs paredzēts uzklausīt ekspertus un citas iesaistītās puses, bet sagaidāms, ka process uz priekšu virzīsies gana raiti un ilgi līdz rezultātam nebūs jāgaida.