Vai kara laikā jāturpina maksāt hipotekāro kredītu par iznīcinātu mājokli?

"Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops norāda, ka kara apstākļos Latvijas valdība kļūst par galveno lēmumu pieņēmēju, un tas ietekmē arī apdrošināšanas līgumus un uzņēmumu darbību.

"Militārā uzbrukuma gadījumā stājas spēkā speciālais karadarbības regulējums, un Latvijas valdība kļūst par turpmāko rīkojumu un rīcības noteicēju," sacīja Krops. "Karadarbības laikā var tikt pieņemti dažādi lēmumi, ieskaitot arī attiecībā uz saistību izpildi un izpildes apturēšanu."

Viņš arī uzsvēra, ka karadarbības laikā normāls uzņēmumu un iestāžu darbs tiek paralizēts, kas nozīmē, ka "nekādas piedziņas netiek īstenotas". "Swedbank" apdrošināšanas līgumos ir norādīts, ka, ja negadījums saistīts ar karadarbību, bruņotu konfliktu, valsts iestāžu lēmumiem vai starptautisko sankciju piemērošanu, tas netiks uzskatīts par apdrošināšanas gadījumu. "Protams, arī šādā gadījumā paliek spēkā izpratne, ka īpašumtiesības saglabājas," Krops piebilda, norādot, ka, piemēram, kara laikā iznīcināta ēka nebūs apdrošināšanas gadījums, bet zeme saglabāsies īpašnieka īpašumā. "Turklāt, postījumu gadījumā arī spēkā būtu īpašumu atjaunošana pēckara periodā."

Noskaties: Cērps uzskaita svarīgākās lietas, kas jāzina ikvienam hipotekārā kredīta ņēmējiem

Attiecībā uz dabas katastrofām Krops atzīmēja, ka Latvijā Apdrošināšanas likumā ir noteikts, ka apdrošinātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kuri radušies dabas katastrofu dēļ, ja apdrošināšanas līgumā nav norādīts citādi. "Tādējādi izvēle uzņemties risku tiek atstāta apdrošinātāja ziņā," viņš teica. "Diemžēl, daļa apdrošinātāju neapdrošina dabas katastrofu riskus, piemēram, plūdus vai vētras radītus bojājumus, ja vējš nav sasniedzis noteiktu stiprumu."