Lietuvas prezidents brīdina Eiropu: Nespējot pieņemt lēmumus, mēs maksāsim ļoti augstu cenu
No Briseles atskan apliecinājumi, ka pēc desmitgadēm ilgas snauduļošanas šobrīd nu jau pavisam noteikti esot sasniegts pagrieziena punkts Eiropas aizsardzības politikā. Eiropas Savienības līderi tiekas īpašā samitā, kurā apspriež gan iespējas aizstāt amerikāņu atbalstu Ukrainai, gan Eiropas Komisijas lielo plānu – pārbruņot kontinentu. Ceturtdien pieņemtie lēmumi varētu dot iespēju dalībvalstīm nākamo gadu laikā aizsardzībā investēt līdz pat 800 miljardiem eiro.
Eiropas Savienības ārkārtas līmeņa aizsardzības jeb Eiropas apbruņošanas samitā valstu līderi cenšas rast veidus, kā palielināt pašiem savus militāros budžetus – militāri stiprināt Eiropu tā, lai tā spētu aizsargāt sevi, un palīdzēt arī krievu sāktā kara plosītajai Ukrainai.
Nedaudz vairāk kā mēneša laikā prezidents Donalds Tramps ir pamatīgi sašūpojis vēsturiskās ilūzijas un uzskatus par ASV kā garantētu drošības partneri. Īpaši pēc tam, kad ASV retorikā jūtami Kremli atbalstoši vēstījumi un Tramps lēmis apturēt palīdzību Ukrainai. Ceturtdien no Briseles skaļi skan, ka laika ir maz un Eiropai ir jānostājas uz savām kājām.
"Šis ir pavērsiena brīdis Eiropai un Ukrainai kā daļai mūsu Eiropas ģimenes, līdz ar to tas ir arī pavērsiena brīdis Ukrainai. Eiropa saskaras ar briesmām, lai Eiropa sevi aizsargātu, mums ir jāspēj sevi aizstāvēt. Lai pasargātu sevi un nodrošinātu ilgstošu mieru, ir nepieciešams apbruņot Eiropu, apbruņot Eiropas Savienību, un apbruņot Ukrainu tās eksistenciālajā cīņā par tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šis ir svarīgs brīdis, lai parādītu, ka mēs esam blakus Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams," pauž Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Sanāksmē klāt ir arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Es vēlos pateikties visiem Eiropas līderiem par spēcīgo atbalstu no paša kara sākuma un par to, ka šis atbalsts turpinās. Jūs esat ar mums ukraiņiem. Mūsu tauta ir pateicīga par to, ka neatstājat mūs vienus. Un tie nav tikai vārdi. Mēs to jūtam un to zinām."
Sagaidāms, ka Eiropas Savienības valstu līderi dos zaļo gaismu Eiropas Komisijas plāniem, kas paredz apturēt noteikumus par budžeta deficīta ierobežošanu, lai ļautu dalībvalstīm nekavējoties palielināt izdevumus aizsardzībai, pat ja tas būtu jādara, aizņemoties naudu.
Pirms sanāksmes Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda, ka Eiropai nav daudz laika, un lika saprast, ka jādara viss, lai nedz prokrieviski noskaņotā Ungārija, nedz Slovākija nevarētu likt šķēršļus lēmumu pieņemšanā.
"Mums ir jāpieņem lēmumi, vienalga, vai ir kāda viena vai otra valsts, kas ikreiz pretojas. Mums ir jāmeklē iespējas, ko darīt, kā īstenot lēmumus, jo pretējā gadījumā vēsture mūs sodīs un mēs maksāsim ļoti augstu cenu par šo nespēju pieņemt lēmumus. Diemžēl tas ilgst pārāk ilgi, mūsu nespēja pieņemt lēmumus. Tagad ir pienācis laiks nevis rīt vai parīt, bet tagad!" pauž Nausēda.
Apbruņošanās plāns sastāv no vairākām komponentēm. Viens ir iespēja aizņemties naudu militāro izdevumu finansēšanai; dalībvalstīm būs arī pieejams atsevišķs 150 miljardu eiro fonds investīcijām aizsardzībā; būs arī plašākas iespējas aizsardzības vajadzībām izmantot ES līdzšinējās finansējuma programmas, kuras iepriekš drīkstēja lietot tikai citām vajadzībām.
"Šodien būšu atklātāka nekā parasti. Mūsu vēstījums šajā īpašajā Eiropadomes aizsardzības sanāksmē ir tāds, ka ir pienācis laiks saņemties. Tas ir tas, ko mēs jau ilgu laiku prasām, lai Eiropas Savienība, lai Eiropa būtu spējīga nostāties uz savām kājām. Mums ir jābūt gataviem. Tas ir tas, ko mūsu pilsoņi mums prasa," uzsver Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Darba kārtības augšgalā, protams, arī atbalsta turpināšana Ukrainai šajā brīdī, kad Savienoto Valstu palīdzība ir apturēta.
"Nedomāju, ka mums ir daudz laika. Tāpēc Eiropas pārbruņošana – tērējiet, tērējiet, tērējiet aizsardzībai un atturēšanai – ir vissvarīgākais vēstījums. Un tajā pašā laikā, protams, turpināt atbalstīt Ukrainu, jo mēs vēlamies mieru Eiropā, un to nevar nodrošināt bez ilgtspējīga miera Ukrainā!" norāda Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.
"Mums ir jādara daudz vairāk, un mēs redzam, ka tā patiešām ir laba iespēja Ukrainai panākt mieru, bet ar spēku. Bez spēka nebūs ilgstoša miera. Bez spēka Ukraina būs spiesta sākt miera sarunas, un mēs, visi eiropieši, saprotam, ko tas nozīmē – Krievija atjaunos spēkus un pēc pāris gadiem uzbruks citām valstīm," vērsa uzmanību Latvijas premjere Evika Siliņa.
Eiropas kodolvalstis – Francija un Lielbritānija – ir uzņēmušās līderību Ukrainas miera procesā, paužot gatavību aizpildīt ASV atstāto robu Ukrainas atbalstam. Abas šis valstis arī plāno iesniegt Trampam Eiropas izstrādāto redzējumu par mieru Ukrainā un iespējamām drošības garantijām, ko Eiropa Ukraini varētu sniegt, tostarp arī potenciālo miera uzturētāju izvietošanas plānu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
