Francijā un Beļģijā pilsētas gadiem ilgi dala bezmaksas vistas. Vai šo ideja varētu pārņemt arī citur?
Pilsētas Francijā un Beļģijā jau gadiem ilgi dala bezmaksas vistas, lai cīnītos pret pārtikas izšķērdēšanu – vai šo ideja varētu pārņemt arī citur, raksta BBC.
Ap 2015. gada Lieldienām nelielajā Francijas Kolmāras ciematā iedzīvotājiem sāka dalīt bezmaksas vistas. Šīs jaunās eksperimentālās programmas mērķis, ko uzsāka atkritumu savākšanas nodaļa nelielajā ciematā Francijas ziemeļaustrumos, bija samazināt pārtikas atkritumu daudzumu.
Projekts tika gatavots jau kādu laiku. Toreizējais Colmar Agglomération prezidents jeb mērs Žilbērs Meijers (Gilbert Meyer) 2014. gadā tika atkārtoti ievēlēts amatā ar saukli "viena ģimene, viena vista", kura mērķis bija mudināt iedzīvotājus adoptēt vistas. Nākamajā gadā sadarbībā ar divām tuvumā esošām vistu audzētavām tika uzsākta darbība. Iedzīvotāji tika mudināti domāt par bezmaksas olām – pūles, kas ieguldītas vistas audzēšanā, ātri atmaksāsies.
Vairāk nekā 200 mājas četrās pašvaldībās pieteicās un saņēma pa divām vistām – vai nu sarkanās vistas (Poulet Rouge), vai Elzasas vistas, kas ir sena un vietēja šķirne.
Katra mājsaimniecība parakstīja apņemšanos audzēt cāļus ar nosacījumu, ka atkritumu dienests jebkurā laikā var veikt dzīvnieku labturības pārbaudes. Vistu novietnes netika nodrošinātas; iedzīvotājiem bija jāizbūvē vai jāiegādājas pašiem savas. Departaments nodrošināja, lai katrā mājā būtu pietiekami daudz vietas vistām – no astoņiem līdz 10 kvadrātmetriem (86 līdz 108 kvadrātmetriem).
Programma bija veiksmīga, un tā joprojām tiek īstenota. "Gadu gaitā tai pievienojās arī citas pašvaldības, un kopš 2022. gada tajā piedalās visas 20 aglomēra pašvaldības," stāsta pašreizējais Kolmāras aglomēra prezidents Ēriks Straumans.
Līdz šim vietējiem iedzīvotājiem ir izdalītas 5282 vistas, un pašlaik ir atvērtas pieteikšanās nākamajai izdales kārtai 2025. gada jūnijā. Iedzīvotāji ir ne tikai saņēmuši bagātīgu bezmaksas olu krājumu, bet ir arī novērsta pārtikas atkritumu nonākšana poligonos, jo vistas tiek barotas ar virtuves atkritumiem, kas citādi tiktu izmesti.
"Ņemot vērā, ka vistas dzīves ilgums ir vidēji četri gadi un ka dienā tā patērē 150 g bioatkritumu, mēs lēšam, ka kopš 2015. gada esam izvairījušies no 273,35 tonnām bioatkritumu."
Pārtikas atkritumi rada vairāk metāna emisiju atmosfērā nekā citi poligonos apglabājamie materiāli, jo tie ātri sadalās. ASV aptuveni 58 % no metāna emisijām, kas nonāk atmosfērā no atkritumu poligoniem, rodas no pārtikas atkritumiem. Lai gan metāns atmosfērā atrodas īsāku laiku nekā oglekļa dioksīds (CO2), tā ietekme uz globālo sasilšanu 20 gadu laikā ir vairāk nekā 80 reižu lielāka nekā CO2.
Aptuveni viena trešdaļa no cilvēkiem saražotās pārtikas pasaulē tiek zaudēta vai izšķērdēta, proti, 1,3 miljardi tonnu gadā. Pārtikas zudumi un izšķērdēšana rada 8-10 % no ikgadējām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā aviācijas nozares kopējās emisijas.
Lai gan vistu īpašniekiem Apvienotajā Karalistē ir ieteikts izvairīties no putnu barošanas ar virtuves atliekām, jo pastāv bažas par slimību izplatīšanos, citviet pasaulē to darīt ir pilnīgi likumīgi, un tas var būtiski ietekmēt pārtikas atkritumu samazināšanu un uzsākt ciklu, kas ir izdevīgs visiem.
"Ierosināts ar mērķi samazināt pārtikas atkritumus, cāļi ļauj veicināt tradicionālās aprites ekonomikas praksi, kas joprojām ir aktuāla, jo īpaši ciematos, un kas tagad attīstās pat pilsētās: cāļi, kas barojas ar mūsu pārtikas atkritumiem, savukārt nodrošina mūs ar svaigām olām."
Viņš piebilst, ka papildu ieguvums ir tas, ka vistas var mācīt Kolmāras bērniem par dzīvniekiem un dabas aizsardzības nozīmi.
Kolmāra nav vienīgā pilsēta, kurā tiek dalīti bezmaksas putni
Kolmāra nav vienīgā pilsēta, kurā tiek dalīti bezmaksas putni, un tā arī nebija pirmā, kas to darīja. 2012. gadā citā mazā Francijas ziemeļrietumu pilsētiņā Pincé katrai mājsaimniecībai tika piedāvāti divi cāļi, lai palīdzētu samazināt organisko atkritumu daudzumu.
"Sākumā tas bija joks, bet pēc tam mēs sapratām, ka tā ir ļoti laba ideja," vietējiem plašsaziņas līdzekļiem toreiz sacīja Pincē pilsētas mēre Lidie Pasteo (Lydie Pasteau). Kopumā 31 ģimene saņēma vistas un maisu barības, un Pasteo nosauca šo shēmu par "pārsteidzoši" veiksmīgu.
Beļģijā vistas tika izdalītas Moškronas un Antverpenes pilsētās un Limburgas provincē, taču iedzīvotājiem bija jāparaksta vienošanās, ka viņi vismaz divus gadus neēdīs vistas. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem Limburgā viena gada laikā vien vistas pieņēma vairāk nekā 2500 ģimeņu, savukārt Moškronā pēc tam, kad sākotnējā dāvināšana bija veiksmīga, programmas otrajā kārtā tika izdalīti 50 pāri vistu. Iedzīvotājiem, kuriem bija jāpierāda, ka viņu dārzos ir pietiekami daudz vietas, lai turētu putnus, tika sniegtas vistu turēšanas pamatinstrukcijas.
Laba ideja, bet ir daži šķēršļi
Teorētiski šī shēma šķiet laba ideja, jo īpaši tajās pasaules daļās, kur olu trūkst vai tās ir ļoti dārgas. Piemēram, Kalifornijā vai Ņujorkā ducis olu maksā aptuveni 9 ASV dolārus. Tā kā dažas vistu šķirnes var dēt līdz 300 olām gadā, viena vista katru gadu varētu dēt līdz 225 dolāriem olu.
Oksfordas Universitātes profesors Pols Bērenss (Paul Behrens), kurš nodarbojas ar pārtikas sistēmām, norāda, ka praksē pastāv daži šķēršļi: "Es esmu pārliecināts, ka to varētu izdarīt arī Apvienotajā Karalistē, bet neesmu pārliecināts, ka tā ir laba ideja," viņš saka.
"Putnu gripa ir mūžīgi aktuāls jautājums. Pašreizējie noteikumi paredz, ka putni ir jātur nožogotās teritorijās vai telpās – tas atkal var radīt problēmas dzīvnieku labturībai vai pat slimības izplatībai, ja cilvēki to nedara."
Šī ideja nedarbotos labi arī ASV, saka Jēlas universitātes ilgtspējīgas pārtikas programmas direktors Marks Bomfords. "Es mīlu cāļus, bet man nepatīk, ka tas izklausās, īpaši ASV," saka Bomfords.
"Pašlaik ASV putnu gripas uzliesmojuma dēļ trūkst olu, un tā rezultātā olu cenas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir strauji pieaugušas par 36 %, taču bezmaksas vistu izdalīšana nebūtu "piemērota" reakcija," saka Bomfords.
"No ekonomiskā viedokļa strauja inflācija tādām pamatproduktiem kā olas daudz vairāk kaitē nabadzīgajiem nekā bagātajiem. Lai rūpētos par vistām, ir vajadzīga barība, ūdens, mājoklis, telpa un brīvais laiks," viņš saka.
"Lielākajai daļai cilvēku ar zemākiem ienākumiem šīs lietas nav pieejamas. Kad visas šīs izmaksas ir ņemtas vērā, vistas reti kad ir "par velti", un tikai retais cilvēks ietaupa no olu iegādes."
Unikāls risinājums – vistu noma
Tomēr viens pāris ir atradis unikālu risinājumu – vistu nomu. Kristīne un Braiens Templtoni no uzņēmuma "Rent The Chicken" Ņūhempšīrā sešus mēnešus nodrošina vistām barību un atbalstu, ļaujot klientiem savākt svaigas olas mājās. Pāris ziņo, ka šis ir plaukstošs bizness.
Tomēr ir svarīgi mazināt olu gaidas, brīdina Bērens, – rūpnieciski audzēti putni dēj daudz vairāk olu nekā mājās turēti veseli putni.
"Parastie un modernie olu dējējputni bieži vien visu mūžu cieš milzīgas sāpes, daļēji to ģenētiskās uzbūves dēļ, kas ir vērsta uz pēc iespējas lielāku "produkciju"," viņš saka.
"Ja jūs izmantojat vecākas šķirnes un ļaujat tām nodzīvot ilgu, veselīgu mūžu, tad jūs varat izvairīties no daudzām visnopietnākajām dzīvnieku labturības problēmām."
"Taču cilvēkiem ir jāsaprot, kāds ir kompromiss un gaidas, kas saistītas ar to, ka jums būs daudz veselīgāki putni apmaiņā pret mazāku olu skaitu," viņš saka.
No pārtikas atkritumu viedokļa ideālākais risinājums ir vienkārši neizšķērdēt pārtiku – daži pētnieki uzskata, ka kompostēšana patiesībā var palielināt pārtikas atkritumus.
"Viņi domā, ka "ak, tas ir labi, jo mēs kompostējam"," saka Bērenss.
"Tas ir labāk nekā nekas, bet daudz sliktāk nekā nemest atkritumus vispār. Ar vistām varētu būt vēl sliktāk, jo jūs no tām iegūstat olas. Cilvēki varētu izšķērdēt vēl vairāk, nekā tad, ja viņi kompostētu."
Taču viens negaidīts ieguvums, kas tika novērots Kolmārā un kam nebija nekāda sakara ar olām vai pārtikas atkritumiem, bija "cāļu radītā kopiena". Iedzīvotāji, audzējot vistas, veidoja saikni un, dodoties atvaļinājumā, sadarbojās ar kaimiņiem, lai rūpētos par vistām.
"Iedzīvotāji ir atzinīgi novērtējuši šo darbību kopš tās uzsākšanas," saka Straumanns. "Tāpēc visas Kolmāras pašvaldības joprojām piedalās mūsu programmā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
