Pēdējos desmit gados ir dubultojies atkritumu šķirotāju skaits Latvijā. Šobrīd teju katrs astotais apgalvo, ka atbildīgi iesaistās šajā sistēmā, tā liecina jaunākie aptaujas dati. Cilvēkiem šobrīd vairs nav jautājumu, kāpēc būtu jāšķiro, bet gan – kur un kā to izdarīt, atzīst nozares pārstāvji. Valstī aizvien milzīga problēma ar atkritumu tonnām mežos un citās nomaļās vietās. Arī sūdzību skaits Valsts vides dienestā par izgāztiem būvgružiem ir nemainīgi augsts.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumus, katru otro gadu tiek veikta aptauja. Jaunākie dati liecina, ka pēdējos desmit gados cilvēki aizvien aktīvāk iesaistās šajā sistēma. Vismaz tā apgalvo teju katrs astotais.
Kaspars Zakulis
"Latvijas Zaļā punkta" direktors
"79% atbildēja, ka šķiro, bet, vai tā ir viena baterija gadā, vai tā, ka visi atkritumi, to mēs nezinām. Šie rezultāti jāpavērtē kritiski, kad iedzīvotajiem jautā, tad viņiem tendence būt labākiem. Mēs jau nezinām, cik godīgi atbildējis."
Šķiroto atkritumu augšgalā atrodas stikls, plastmasa, papīrs, baterijas un metāla skārdenes un bundžas. Savukārt tie, kas sistēmā neiesaistās, to pamato ar infrastruktūras nepieejamību. "Tiem 21%, kuri nešķiro, kāpēc nešķiro, atbild – man nav ērti, nav pie mājas konteineru. Tie, kas teiktu, ka nav informācijas, ir ļoti maz. Tas ir infrastruktūras jautājums. Konteineru pārklājums," tā aptauju datus vērtē "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Tomēr joprojām liela problēma ir atkritumi mežos un citās nomaļās vietās. Valsts vides dienests no iedzīvotājiem ik gadu saņem pusotru tūkstoti sūdzību par izgāztiem atkritumiem viņu privātīpašumā. Katrs trešais iesniegums ir – par būvgružiem, netrūkst arī – par vecām, savu laiku nokalpojušām mēbelēm, un videi bīstamiem materiāliem.
Cīņa ar ļaunprātīgajiem atkritumu izmetējiem ilgst gadiem.
Kaspars Zakulis
"Latvijas Zaļā punkta" direktors
"Latvijā nav ražotāja atbildības sistēma par mēbelēm, tajā pašā laikā mēbeļu ir daudz. Jābūt šķirošanas laukumiem. Tā pati Rīga. 700 tūkstošu iedzīvotāju, cik ir šķirošanas atkritumu laukumu? Tikai trīs laukumi. Kas tas ir uz 700 tūkstošiem iedzīvotāju?"
Atis Treijs
VVD Atkritumu aprites departamenta direktors
"Pa reģioniem skatoties, ir atšķirīgs laukumu skaits, bet šobrīd nav noteikumu un kritēriju šo laukumu izveidošanā uz iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to pašvaldības pašas veido un cik ir, tik ir. Un par būvniecības atkritumiem, ne vienmēr aizvedot uz laukumiem un par brīvu nodot, līdz ar to tās ir izmaksas. Un tāpēc iedzīvotāji izvēlēsies izmest atkritumos mežos."
Der gan atcerēties, ka atkritumu izmešana mežā ir nelikumīga un par to draud administratīvā atbildība. Naudas sods privātpersonām ir līdz vienam, bet juridiskajām personām – teju trīs tūkstoši eiro.
79% Latvijas iedzīvotāju iesaistās atkritumu šķirošanā, liecina jaunākie aptaujas dati. Tomēr vides dienesta lielākā sāpe – joprojām ir meži un citas nomaļas vietas, kur ik gadu turpina nonāk tonnām būvgružu un citu drazu.
