Galvaspilsēta grimst mēslos: Rīgas kapsētās izgāž 300 tonnas būvgružu gadā
Nomaļākas vietas Rīgā – meži un pat kapsētas grimst arvien dziļāk mēslos. Vietās, kur nelikumīgi tiek drazots visbiežāk, Rīgas dome ir izvietojusi videonovērošanas kameras. Tas dod savus rezultātus, taču ar to nepietiek. Situācija ir tik slikta, ka, cīnoties pret piemēslotājiem, Rīgā domās ne vien par administratīvo sodu palielināšanu, bet arī par iespēju piemērot kriminālatbildību.
Lai uzietu vietas, kur uzdarbojušies piemēslotāji, nav jāpavada necik ilgs laiks. Tepat Rīgā, Pļavniekos, blakus ielai, kur satiksme varbūt nav tā intensīvākā, itin viegli pamanāma sadzīves atkritumu čupa. Izskatās, ka ar dažādām drazām šī vieta tiek papildināta regulāri.
Lai cīnītos pret drazotājiem, Rīgas dome populārākās mēslotāju vietas turpina aprīkot ar video novērošanas kamerām. Tās fiksē kustību un pārkāpēji uzreiz nonāk pašvaldības policijas redzeslokā.
Tā, piemēram, nesen likumsargi notvēra un sodīja kādu piegružotāju, kurš ar baltu busiņu iebrauca Pļavnieku kapsētā un vēsā mierā kopā ar palīgu izsvieda būvgružus. Citā video redzams, kā divi vīrieši, cerot, ka tumsā paliks nemanīti, mežā atbrīvojas no ledusskapja. Arī viņi sodīti. Rīgas domē norāda, ka šāda veida nelikumību skaits pēdējos gados arvien pieaug.
"Realitātē 300 tonnas būvgruži, iedomājaties, 300 tonnas, tiek kapu teritorijās izmesti. Vairāk par 300 komplektiem riepu. Un tas ir situācijā, kad atkritumu apsaimniekošanas kompānijas, gan Rīgas dome savā ziņā nāk pretī un nodrošina iespējas iedzīvotājiem, kuriem, pieņemsim, ir viens auto, riepas nodot pa velti. Bet viņi turpina mest laukā pilsētas teritorijā,un pilsēta- rīdzinieki faktiski,par šo samaksā divreiz! Pirmkārt, samaksājot par saviem atkritumiem, un otrkārt – par šo te nokopšanu."
Pašvaldības kapitālsabiedrībā, "Rīgas meži", norāda, cīņa ar ļaunprātīgajiem atkritumu izmetējiem ir tās ikdiena. Ja parkos un dārzos nevīžas pārsvarā izmet sadzīves drazas, tad mežos – arī videi bīstamus materiālus.
"Ja mēs runājam par mežiem, tad tur mums primāri ir sadzīves atkritumi, būvgruži, riepas tagad uz rudeni, – mēs mainām riepas un, protams, kur mēs liekam vecās? Tātad – mežā. Mums ir arī daudz bīstamo atkritumu un tas ir ļoti sāpīgs jautājums, tāpēc, ka mums par to ir jāmaksā ļoti daudz. Katru gadu apmēram 30 tonnas šīferu mēs nododam."
Gadā par šādi savāktu atkritumu nodošanu Rīgas meži samaksā 150 tūkstošus eiro. Šogad vien uzņēmuma darbinieki savākuši 755 tonnas ar nelikumīgi izmestu drazu. "Sanāk tā, ka mums mežsargi un dārznieki mācās, kā kopt dārzus, kā kopt mežus, bet patiesībā viņi dienu sāk ar atkritumu vākšanu," stāsta SIA "Rīgas meži" pārstāve Ieva Geistere.
Izrādās, netrūkst arī tā saucamie viltus būvgružu izvedēji. Tie, kuri ar šo rūpalu turklāt nopelna naudu. Likumsargi viņu biznesam nu pievērsīs pastiprinātu uzmanību.
"Monitorējam tā saucamos nelikumīgos atkritumu izvedējus, kuri, izmantojot dažādas reklamēšanās iespējas, piedāvā to, kā pakalpojumu iedzīvotājiem, izvest jūsu būvgružus. Iedzīvotājs varbūt labticīgi gribot izvest tos atkritumus, paņem to lētāko pakalpojumu, bet beigās izrādās, ka tas lētākais pakalpojums nonāk Rīgas parkos un kapsētās. Un tas nav pieņemami!"
Lai cīnītos pret piemēslotājiem, Rīgā tikšot domāts ne tikai par administratīvo sodu palielināšanu, bet arī par iespēju piemērot kriminālatbildību. Šobrīd par piemēslošanu fiziskai personai var piemērot līdz tūkstoš eiro sodu, bet juridiskai līdz trim tūkstošiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
