Gandrīz mēnesi Latvijā strādāsim tikai četras dienas nedēļā. Cik dārgi tas mums izmaksās?
Aprīlis un maijs šogad neparasts visiem Latvijā strādājošajiem. Sākot ar Lieldienu brīvdienām līdz pat baltā galdauta svētkiem – četras nedēļas pēc kārtas iekrīt pa vienai svētku dienai vai brīvdienai. Ko par šādu sagadīšanos domā Latvijas uzņēmēji un ekonomisti? Portāls "tv3.lv" vaicāja nozares pārstāvjiem.
Vērtējot "garās svētku brīvdienas" no Latvijas ekonomikas izaugsmes viedokļa, AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis vairāk redz negatīvos aspektus. "Protams, ka arī brīvdienās cilvēki dodas uz veikaliem. Tomēr pamatā tas balstās uz patēriņu," viņš norāda. "Tā bilance ir ar iztrūkumu. Citiem vārdiem, skaidrs, ka drīzāk neiegūsim potenciālo Iekšzemes kopproduktu (IKP). Labklājība un IKP šajās dienās netiek radīta."
Strādāšanu sestdienā, pārnesot darba dienā iekritušo svētku dienu, Gašpuita ieskatā nevar īsti saukt par strādāšanu, jo lielākā daļa darbinieku, visdrīzāk, strādā tikai formāli. Ekonomists arī atgādina, ka ikviena ekonomika arī darbojas savā noteiktā ritmā, un darba dienu un brīvdienu attiecība šo ritmu izjauc, un tā "noteikti būs jūtama".
Vai svētku dienu skaits jāsamazina?
Gašpuitis norāda, ka Latvijā būtu nepieciešama diskusija par svētku brīvdienu skaitu – drīzāk to samazināšanu, nevis palielināšanu. Varbūt Latvijā pat būtu nepieciešams tautas referendums par šo jautājumu. Viņaprāt, šobrīd iedzīvotāji dāsni atalgoti ar brīvdienām, tostarp garajām Ziemassvētku un Jāņu svinību brīvdienas – tādu citviet pasaulē nemaz nav , tomēr vienlaikus ekonomiskā produktivitāte valstī ir zema.
"Ar šīm svētku dienām, ar sociālajām prasībām esam daudz kur aizgājuši krietni tālāk nekā ekonomika spēj pamatot un atbalstīt. Mēs neesam tik augsti ekonomiski attīstīti, mums vēl ir jāiegulda fiziskā darbā – gan materiāli, gan zināšanās, gan finansiāli, – lai spētu ekonomiku pacelt tādā līmenī, lai tas viss būtu attaisnojums. Gala iznākums ir mūsu algas, kas nu nav tādas, ko mēs šobrīd vēlētos. Bez darba labklājība nerodas."
Gašpuitis daudzajām svētku dienām Latvijā redz arī negatīvas sociālās sekas. Viņš atgādina, ka tieši svētku brīvdienās vai pēc tam uz Latvijas ceļiem notiek nelaimes gadījumi, tāpat arī ūdenstilpēs un citviet. "Skaidrs, ka svinēšanai ir sava cena. Tāpēc jautājums par svētku svinēšanu nav tik mazsvarīgs, lai mēs par to visu papildu nepiedomātu," vērš uzmanību ekonomists.
Lasi arī: Mazāk bērnu, vairāk pensionāru. Latvijas ekonomiku gaida pārbaudījums
Ja paraugās uz skaitļiem, ko aicina arī Gašpuitis, tad Latvijā vidēji no 365 gada dienām 245 ir darba dienas, bet 115 – brīvdienas, un tas ir gandrīz puse no nostrādāto dienu skaita. Savukārt šogad svētku dienu skaits jeb "sarkanie datumi" ir kopumā 14.
Pērn iekšzemes kopprodukta apmēri sasniedza 40,21 miljardu eiro, un, ja to izdala ar kopējo dienu skaitu gadā – vidēji ik dienu Latvijā IKP sasniedz apmēram 110 miljonus eiro.
"Tas ir rupji runājot. Protams, darba dienās IKP būs krietni lielāks, un arī brīvdienās kaut ko patērējam, nav tā, ka visi guļ un nekas nenotiek. Bet ekonomika kā tāda – daudzās iestādēs nekas nenotiek, valsts iestādes nestrādā, vai arī uzņēmumu sadarbības iestādes nestrādā," skaidro ekonomists. "Praktiski mēnešiem, nedēļām Latvijā svētku dienu dēļ ekonomiskā aktivitāte nevis apstājas, bet tā tie būtiski apgrūtināta un kavēta."
Gašpuiša personīgais redzējums ir tāds, ka valstī būtu jāsasniedz tāds darba apstākļu līmenis, lai cilvēkiem arī darbs nestu dzīves piepildījumu. Ja cilvēki visu darba nedēļu tikai nepacietīgi gaidīs savas brīvdienas, lai svinētu dzīvi, tad Latvijā "mēs augstu dzīves līmeni nesasniegsim". "Protams, ir ģimene, ir valstiskuma tradīciju kopšana, tas ir svarīgi, bet mums piepildījums un jēga ir jāatrod arī tajās piecās darba dienās," rezumē ekonomists.
Svētku ballīte uz uzņēmēju rēķina
"Katra svētku diena, katra brīvdiena nāk ar papildu izmaksām uzņēmējiem," gaidāmo svētku dienu plejādi aprīlī un maijā vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka par svētku dienām uzņēmējiem ir sajūta – notiek ballīte, kuru viņiem no savas kabatas jāapmaksā.
"Ražojošajiem uzņēmumiem bieži nav starpības, vai ir svētku diena vai brīvdiena, vai darba diena. Ir pasūtījumi, kuri ir jāapkalpo, un pasūtītājiem maz interesē, vai mēs Latvijā svinam vai nesvinam," situāciju brīvdienās Latvijas ražotnēs ieskicē Endziņš. Viņš uzsver, ka daudzi uzņēmumi pat strādā 24/7 režīmā. Taču zaudējumi rodoties Latvijas likumdošanas dēļ – uzņēmējam darbs svētkos un brīvdienās jāapmaksā, nodrošinot 100% piemaksu, kā to paredz Darba likums.
"Ja mūsu turības līmenis būtu kā Šveicē vai Luksemburgā, un citu Eiropas turīgo valstu galā, tad kaut kādā brīdī mēs varētu strādāt mazāk. Bet, ja esam labklājības ziņā atpalikuši no Eiropas vidējā līmeņa, tad mums tā labklājība jāķer rokā. Un turklāt mums ir unikāla situācija, ka par darbu brīvdienās un svētku dienās jāmaksā dubultā. Tas mūsu labklājību neveicina, bet grauj."
LTRK ierosinājusi, lai ar likumu noteiktā piemaksa par darbu svētku dienās un brīvdienās tiktu samazinātu uz pusi – proti, 50 % apmērā. Šobrīd likumprojekts esot skatāms Tiesību aktu portālā.
Vairāk eksportēsim, labāk dzīvosim
Endziņš sarunas laikā vairākkārt uzsver, ka Latvijas ekonomiskā labklājība noteikti neradīsies no tā, ka iedzīvotāji viens ar otru tirgosies, izmantojot uz vietas valstī pieejamos līdzekļus. Būtiskākais, kā viņš uzsver, ir saražotās produkcijas eksports. "Mēs dienas beigās būsim bagātāki, tikai, ja pārdosim uz ārpusi preces un pakalpojums. Ja ir tik augsta piemaksa par darbu brīvdienās, tad arī eksportējamās preces pašizmaksa ir augstāka," norāda Endziņš. Viņš arī akcentē, ka katra jauna brīvdiena Latvijā ražotājiem un kopumā uzņēmējiem nozīmē papildu izmaksas, ko patiesībā "mēs nevaram atļauties".
"Katrai darba un svētku dienai ir sava cena. Jo vairāk darba dienu gadā, jo vairāk pievienoto vērtību radām un Latvijas IKP aug. Ja mēs vienkārši visu gadu visi būsim brīvdienās, no kā mēs dzīvosim? Tur ir jāsaprot, jo mēs vairāk atpūšamies, jo kopumā tā labklājība ir zemāka."
Sarunas noslēgumā ar tv3.lv" Endziņš arī pauda viedokli, ka nodokļu ieņēmumi, ar kuriem tiek finansēti publiskajā sektorā strādājošie, galvenokārt nāk no Latvijas privātā sektora. Jo sliktāka būs valstī biznesa vide un mazākas iespējas eksportēt, jo sliktāk dzīvosim. LTRK arī ļoti cer, ka ierosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā, atvieglojot uzņēmēju ikdienu, tostarp svētku dienās, Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
